Atkarīgs apgalvojums, ko sauc arī par atkarīgo klauzulu, ir frāze, kas pati par sevi nav pilnīgs teikums, bet ko var apvienot ar pilnu teikumu vai neatkarīgu paziņojumu, veidojot sarežģītu teikumu. Šie apgalvojumi vienmēr sākas ar atkarīgiem vārdiem, kas norāda uz loģisku secinājumu, laika rāmi vai papildu informāciju. Atkarīgie apgalvojumi var būt pirms vai pēc neatkarīgā paziņojuma teikumā.
Tās nav pilnīgas domas, tāpēc atkarīgi apgalvojumi vien nevar būt pilnīgi teikumi. Bieži vien teikumu fragmenti ir vienkārši atkarīgi apgalvojumi, kas cenšas pastāvēt paši par sevi. Tomēr atkarīgie apgalvojumi ir pilni teikumi, kas ir atkarīgi no atkarīga vārda. Piemēram, “viņa veica uzdevumus” ir pilns teikums, taču, pievienojot frāzes sākumā vārdu, kas norāda laika posmu, tas var kļūt par atkarīgu apgalvojumu: “kamēr viņa veica uzdevumus”. Papildinājums “kamēr” norāda, ka doma ir vairāk: “Kamēr viņa kārtoja uzdevumus”, notika kaut kas cits.
Lai domu pabeigtu, atkarīgais apgalvojums ir jāapvieno ar neatkarīgu apgalvojumu. Piemēram, “viņš pagatavoja vakariņas, kamēr viņa kārtoja uzdevumus” pievienojas neatkarīgajam teikumam “viņš pagatavoja vakariņas” ar atkarīgo paziņojumu. Neatkarīgu teikumu, kas savienots ar atkarīgo teikumu, sauc par sarežģītu teikumu.
Lai gan atkarīgs paziņojums bieži parādās teikuma beigās, tas var parādīties teikuma sākumā. Piemēram, “kamēr viņa kārtoja uzdevumus, viņš pagatavoja vakariņas” maina neatkarīgo un atkarīgo klauzulu izvietojumu. Ja teikuma sākumā ir atkarīgs teikums, aiz teikuma jāliek komats.
Dažus atkarīgos apgalvojumus var ievietot tikai aiz neatkarīgā paziņojuma. “Kurš” un “kurš” — atkarīgie vārdi, kas vienlaikus ir vaicājoši vārdi, liek atkarīgajam apgalvojumam parādīties tikai teikuma beigās. Parasti šis ierobežojums attiecas uz to, ka klauzulas, kas sākas ar “kas” vai “kurš”, atsaucas uz teikuma objektu, nevis subjektu. Piemēram, “Es viņu iepazīstināju ar Džeimiju, kurš strādāja kopā ar savu tēvu.” Klauzula “kura strādāja kopā ar savu tēvu” attiecas uz “Džeimiju”, nevis “es”, tāpēc tas ir jānovieto tuvu lietvārdam, uz kuru tas attiecas.
Ja teikuma sākumā ievietojat klauzulu “kurš”, tiek radīta atdalīšana starp atkarīgajiem un neatkarīgajiem apgalvojumiem, piemēram, “kas agrāk strādāja ar savu tēvu, es viņu iepazīstināju ar Džeimiju”. Starp šīm divām domām vairs nav nekādas loģiskas saiknes. Paziņojums “kurš” tiek lasīts kā jautājums, neskatoties uz jautājuma zīmes trūkumu, un apgalvojums “es” neatbild uz jautājumu.