Atvainojoši pierādījumi ir termins, ko lieto, lai aprakstītu pierādījumus, kas parāda, ka noziegumā apsūdzēta persona nav vainīga noziegumā, par kuru viņš tiek apsūdzēts. Citiem vārdiem sakot, attaisnojoši pierādījumi ir pierādījumi, kas tiek uzskatīti par labvēlīgiem apsūdzētajai personai vai atbildētājam. Tas atšķiras no apsūdzošajiem pierādījumiem, kas ir pierādījumi, kas parāda vai pierāda atbildētāja vainu.
Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas gadījumā tiesībsargājošo iestāžu un tiesu iestāžu darbinieku pienākums ir noteikt lietas būtiskus faktus. Tas var ietvert noteikšanu, kāds noziegums tika izdarīts, kad notikums noticis, kurš, iespējams, ir izdarījis noziegumu, kurš bija upuris un vai ir iespējami nozieguma motīvi. Kad ir savākti pierādījumi un izdarīts secinājums par lietas faktiem, valdība lemj, vai apsūdzēt personu nozieguma izdarīšanā.
Daudzās pasaules tiesību sistēmās atbildētājam ir tiesības uz tiesu. Tiesas procesa laikā gan apsūdzība, gan aizstāvība iesniedz savas lietas puses tiesnesim vai žūrijai. Kad abas puses ir beigušas iesniegt savu lietu, tiesnesis vai žūrija pieņem lēmumu par to, vai apsūdzētais ir vainīgs vai nav vainīgs.
Prokuratūra iesniegs pierādījumus, lai stiprinātu valdības pārliecību par apsūdzētā vainu. Piemēram, prokurors var iepazīstināt un iztaujāt lieciniekus, kuri novērojuši apsūdzēto pastrādājam noziegumu. Tiklīdz prokurors ir uzrādījis apsūdzības pierādījumus, kas apliecina apsūdzētā vainu, apsūdzētajam ir iespēja atspēkot un apstrīdēt apsūdzības pierādījumu pareizību.
Apsūdzētais var uzrādīt lieciniekus, kuri piedāvā atšķirīgu notikumu versiju nekā apsūdzības liecinieki. Aizstāvība var nodrošināt lieciniekus, kuri apgalvo, ka apsūdzētais neatradās nozieguma izdarīšanas vietā un laikā. Šo liecinieku liecības būtu paredzētas, lai apšaubītu prokuratūras sniegto notikumu versiju un tādējādi pierādītu apsūdzētā nevainību.
Daudzās juridiskajās jurisdikcijās prokuroram ir pienākums atklāt aizstāvībai visus attaisnojošos pierādījumus, kas atklāti atklāšanas procesā. Ja prokurors neizpauž attaisnojošus pierādījumus, tas var izraisīt tādas sekas kā nepareiza izskatīšana, lietas izbeigšana, lietas atkārtota izskatīšana un tiesas procesā pieņemtā sprieduma pārsūdzēšana. Tas var izraisīt arī disciplināras darbības pret personām, kuras ir noklusējušas attaisnojošus pierādījumus.