Attēlu pēcapstrāde uzlabo gatavā attēla kvalitāti, lai to sagatavotu publicēšanai un izplatīšanai. Tajā ir iekļauti paņēmieni attēlu tīrīšanai, lai padarītu tos vizuāli skaidrākus, kā arī filtru un citu apstrādi, lai mainītu attēla izskatu un sajūtu. Digitālajā fotogrāfijā to var paveikt programmatūras programmā. Drukas fotogrāfi pēcapstrādes darbībām izmanto dažādas tumšās telpas tehnikas.
Fotogrāfi ļoti smagi strādā, lai, uzņemot attēlu, iegūtu pareizo kompozīciju, ekspozīciju un fokusu. Dažas problēmas nevar kompensēt ar pēcapstrādi, tāpēc viņi vēlas sākt ar attēlu, kas jau no paša sākuma ir pēc iespējas tīrāks un skaidrāks. Dažas fotografēšanas apmācības rada stresu šīm aktivitātēm, mudinot fotogrāfus pilnveidot savu darbu, pirms viņi sāk mācīties par pēcapstrādi. Tomēr pat visprasmīgākais fotogrāfs var pamanīt problēmas ar attēlu, kas prasa zināmu pēcapstrādi.
Tīrīšanas un asināšanas paņēmieni var samazināt troksni, palielināt kontrastu, pastiprināt attēla apgriešanu un veikt citas nelielas izmaiņas attēla izskatā. Attēlu pēcapstrāde var ietvert arī lietu izņemšanu no rāmja, ja tās nepieder vai nenovērš uzmanību. Savvaļas fotogrāfs, piemēram, var nevēlēties, lai uz putna spārna implantēts radio izsekotājs būtu redzams, jo tas var atņemt attēlu. Pēcapstrādē fotogrāfs to var rūpīgi rediģēt.
Uzlabotas attēlu pēcapstrādes metodes var ietvert filtru izmantošanu, lai attēls izskatās graudaināks, faktūras, lai mainītu attēla sajūtu, vai transformācijas, lai mainītu krāsu shēmu. Krāsu fotogrāfijas var pārvērst, piemēram, melnbaltās vai sēpijas krāsās. Fotogrāfs var radīt attēlam apgrūtinājumus, lai piešķirtu tam senatnīgu sajūtu, vai izveidot objektīva uzliesmojumus, lai radītu lielāku vizuālo interesi. Ir pieejamas daudzas attēlu pēcapstrādes metodes, kas ļauj fotogrāfiem izpētīt dažādas savu attēlu prezentācijas.
Ir pieejamas apmācības un nodarbības, lai uzzinātu, kā efektīvi izmantot attēlu pēcapstrādi. Daži sagatavo dalībniekus konkrētām aktivitātēm, piemēram, gatavošanās drukāšanai vai darbam ar kāzu fotogrāfijām. Visi mēdz uzsvērt, cik svarīgi ir nebūt pārāk uzmācīgiem pēcapstrādē. Pārāk apstrādāti attēli var radīt viltus, plastmasas vai aizņemtu izskatu, kas var pasliktināt gatavā attēla kvalitāti. Piemēram, fotogrāfs, kurš izmanto sēpijas filtru, otas triepiena tekstūru un objektīva uzplaiksnījumu, var iegūt neskaidru, multfilmai līdzīgu pabeigtu attēlu.