Apmēram divas trešdaļas pasaules oglekļa atrodas tieši zem virsmas netīrajā augsnē. Kad šis izkaisītais dzīvības avots izdala oglekļa dioksīdu (CO2), parādība ir pazīstama kā augsnes elpošana vai elpošana zem zemes. Dabiski, ko izraisa dažādi vides procesi — no augu eksudācijas līdz ķīmiskai CO2 izplūdei — augsnes elpošana paaugstinās, kad temperatūra ir augsta, un pazeminās, kad augsne kļūst pārāk mitra vai pārāk sausa.
Dažādas dabas reakcijas apvienojas, veidojot kopējo CO2 izplūdes daudzumu, kas no augsnes nonāk atmosfērā. Augu augšanas laikā saknes izdala CO2. Ogleklis ir atrodams dzīvnieku, kukaiņu un pat amēbu izdalījumos un ķermeņos. Papildus šiem bioloģiskajiem procesiem oksidēšanās un degazēšana notiek dziļākos ķīmiskajos līmeņos. Lauksaimniecības un ekoloģiskā nozīmē augsnes elpošana ietver perfekta oglekļa līdzsvara panākšanu.
Augstāka par vidējo temperatūru visvairāk veicina augsnes elpošanu. Daudzi klimata pārmaiņu pētnieki norāda uz augsnes elpošanu kā vēl vienu aizdomīgo par globālo sasilšanu, jo atmosfēras oglekļa dioksīds ir viena no galvenajām siltumnīcefekta gāzēm, kas veicina klimata pārmaiņas. Tomēr augsnes elpošana nav galvenais aizdomās turamais. Pat 2011. gadā ogļu dedzināšanas spēkstacijas joprojām dominē enerģētikā, un fosilais kurināmais joprojām griež automobiļu un rūpniecības riteņus, izdalot nedabiski augstu oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīda un metāna līmeni. Turpretim augsne tur ir bijusi tik ilgi, kamēr uz Zemes ir dzīvība, un tā elpo tieši tik daudz, lai sasniegtu dzīvības uzturēšanai nepieciešamo oglekļa līdzsvaru.
Kopš rūpnieciskās revolūcijas sākuma 18. gadsimtā oglekļa dioksīda daudzums atmosfērā ir pieaudzis par 30 procentiem, liecina vairāki pētījumi, uz kuriem atsaucas bijušais ASV viceprezidents Als Gors. Vidējā temperatūra visā pasaulē ir lēnām paaugstinājusies tikpat ilgi. Tā kā pazemes ogleklis eksponenciāli palielinās, paaugstinoties temperatūrai, daži novērotāji uztraucas, ka palielināsies arī vidējais elpošanas līmenis, vēl vairāk saglabājot oglekļa dioksīda veidošanos un augstākas temperatūras.
Augsnes elpošanas ātrumu ietekmē arī citi faktori, piemēram, netīrumu mitrums un augsnes organisko vielu (SOM) līmenis. Ja mitruma vai SOM līmenis ir pārāk zems, CO2 emisijas samazinās. Turpretim, ja mitrums paceļas pārāk augstu virs parastā, CO2 izplūde arī samazinās. Tikai mērenā mitruma apstākļos var pareizi funkcionēt zemzemes elpošana. Lauksaimnieki regulāri rotē, kultivē, laisti, mēslo, vēdina un pat pārklāj savas augsnes, lai panāktu pareizo oglekļa līdzsvaru.