TJG Online
Izglītība un apmācība

Kas ir augstākais iegūstamais grāds nozarē?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Angliskais apzīmējums terminal degree nozīmē augstāko grādu, ko attiecīgajā nozarē vispār iespējams iegūt un ko tālāk vairs nepārspēj nākamā studiju pakāpe. Latvijas augstākās izglītības sistēmā tas gandrīz vienmēr ir doktora grāds, proti, zinātnes doktors.

Latvijas augstākā izglītība ir veidota pēc Boloņas procesa trīs ciklu principa. Pirmais cikls ir bakalaura studijas vai profesionālā augstākā izglītība ar profesionālo kvalifikāciju, otrais ir maģistra studijas, bet trešais ir doktorantūra, kuras noslēgumā aizstāv promocijas darbu. Pēc pēdējās reformas Latvijā piešķir vienotu grādu, kas tiek apzīmēts kā zinātnes doktors ar starptautiski atpazīstamo saīsinājumu Ph.D. Agrākais dalījums habilitētajos un nehabilitētajos doktoros ir vēsture, un mūsdienās habilitācija kā atsevišķa pakāpe Latvijā nepastāv.

Lai grādus varētu salīdzināt, tiek izmantota Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra, kas ir sasaistīta ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru. Abās ir astoņi līmeņi, un doktora grāds atbilst augstākajam, astotajam līmenim, maģistra grāds septītajam, bet bakalaura grāds sestajam. Tieši tāpēc sarunās ar ārvalstu darba devēju vai augstskolu ir lietderīgi nosaukt nevis latvisko grāda nosaukumu, kuru sarunu biedrs nepazīst, bet ietvarstruktūras līmeni, kas ir saprotams visā Eiropas Savienībā un kas parasti ir norādīts arī diploma pielikumā.

Jēdziens ir noderīgs tieši tāpēc, ka nozares atšķiras. Mākslās un praktiskajās profesijās augstākais sasniedzamais līmenis nereti ir profesionālais maģistra grāds kopā ar profesionālo kvalifikāciju, jo doktora līmeņa programmas attiecīgajā jomā valstī vienkārši nav vai arī tās ir orientētas uz pētniecību, nevis uz praksi. Medicīnā studiju ceļš ir vēl atšķirīgāks: pēc studiju programmas pabeigšanas seko rezidentūra, kas dod ārsta specialitāti, bet doktora grāds ir atsevišķs, ar pētniecību saistīts ceļš, nevis nākamā obligātā pakāpe.

Terminu mēdz sajaukt ar akadēmisko amatu. Grāds ir izglītības un kvalifikācijas apliecinājums, savukārt lektors, docents, asociētais profesors un profesors ir amati augstskolā, kuros ievēlē vai pieņem darbā. Cilvēks ar doktora grādu var nestrādāt augstskolā vispār, bet praktiķis bez doktora grāda konkrētos gadījumos var vadīt studiju kursu. Tāpat grāds nav tas pats, kas profesionālā kvalifikācija: jurista, ārsta vai skolotāja tiesības strādāt profesijā nosaka atsevišķas prasības, sertifikāti vai eksāmeni. Atsevišķi nošķirams arī goda doktora grāds, ko augstskola piešķir par nopelniem un kas nav iegūts studijās un promocijā.

Praktiskais pielietojums parādās tad, kad grādi jāsalīdzina starp valstīm. Ja Latvijā iegūtais diploms jāatzīst ārzemēs vai otrādi, salīdzināšanu veic, balstoties uz abām minētajām ietvarstruktūrām, kur katram līmenim atbilst noteikts sasniedzamo rezultātu apraksts. Latvijā izziņas par ārvalstīs iegūtu izglītību sniedz Akadēmiskās informācijas centrs, kas darbojas kā nacionālais ENIC un NARIC kontaktpunkts. Izziņas sagatavošanai ir noteikta maksa un termiņš, tāpēc to ir vērts pieteikt savlaicīgi, nevis nedēļu pirms konkursa beigām.

Kā saprast, vai grāds ir augstākais nozarē

Vienkāršākais veids ir paskatīties, vai Latvijā vai citās Eiropas Savienības valstīs šajā jomā vispār tiek īstenota doktora studiju programma un vai tā ir akreditēta. Akreditēto studiju programmu un augstskolu sarakstu uztur Akadēmiskās informācijas centrs, un pārbaudi ir vērts veikt pirms līguma parakstīšanas, jo neakreditētā programmā iegūts dokuments var radīt problēmas gan darba tirgū, gan turpmākajās studijās.

Otrs rādītājs ir darba tirgus prasības. Ja akadēmiskajos konkursos un pētniecības projektos attiecīgajā nozarē prasa tieši doktora grādu, tad tas arī ir robeža, pēc kuras nākamās pakāpes nav. Ja turpretī sludinājumos prasa nevis grādu, bet sertifikātu vai prakses tiesības, nozares virsotne meklējama profesionālajā sertifikācijā, nevis akadēmiskajā ceļā.

Ko darīt, ja mērķis ir doktora grāds

Pirmais solis ir atrast tēmu un zinātnisko vadītāju, nevis vispirms iestāties un tad domāt, ko pētīt. Otrais solis ir noskaidrot uzņemšanas prasības konkrētajā augstskolā: parasti vajadzīgs maģistra grāds vai tam pielīdzināta izglītība, svešvalodas prasme un pētījuma pieteikums. Trešais solis ir godīgi izvērtēt finansējumu, jo doktorantūra ir vairāku gadu darbs un studijas bez stipendijas vai projekta finansējuma bieži paliek nepabeigtas.

Ceturtais solis ir publikācijas: promocijas darbu parasti nevar aizstāvēt bez zinātnisko rakstu kopas, un rakstus gatavo visa studiju laika garumā, nevis beigās. Aizstāvēšana notiek promocijas padomē, un prasības tās sastāvam un procedūrai nosaka normatīvie akti, kuru aktuālā redakcija pieejama vietnē likumi.lv. Ja plānota karjera ārvalstīs, jau studiju sākumā ir vērts pārbaudīt attiecīgās valsts atzīšanas prasības.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Izglītība un apmācība Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti