TJG Online
Izglītība un apmācība

Kas ir augstākā izglītība?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Augstākā izglītība ir izglītības pakāpe, kas seko vidējai izglītībai un ko iegūst augstskolā vai koledžā akreditētā studiju programmā. Latvijā to veido trīs cikli, proti, bakalaura, maģistra un doktora līmenis, un tie ir saskaņoti ar Eiropas augstākās izglītības telpas jeb Boloņas procesa principiem.

Latvijā augstāko izglītību var iegūt universitātēs, augstskolās un koledžās. Koledžas īsteno pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas ir īsāka un vairāk vērsta uz praktiskām prasmēm. Augstskolas īsteno otrā līmeņa profesionālās un akadēmiskās programmas, kuru beigās iegūst bakalaura vai maģistra grādu, bet universitātes papildus nodrošina arī doktorantūru un veic zinātnisko darbību. Iestāties var persona ar vidējo izglītību, un uzņemšanā parasti izšķirošie ir centralizēto eksāmenu rezultāti.

Studiju apjomu mēra kredītpunktos, un Latvijas sistēma ir saskaņota ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS). Tas nozīmē, ka vienā augstskolā apgūtus kursus var atzīt citā valstī, un tieši tas ļauj studentiem doties apmaiņā Erasmus+ programmā vai turpināt maģistrantūru ārzemēs. Katrai programmai jābūt licencētai un akreditētai; akreditācija apliecina, ka programmas kvalitāte ir novērtēta un ka iegūtais diploms ir valsts atzīts. Kvalifikācijas līmeni salīdzināšanai norāda arī Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā, kas ir sasaistīta ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru.

Būtiska atšķirība pastāv starp akadēmiskajām un profesionālajām programmām. Akadēmiskā programma dod grādu zinātnes nozarē un sagatavo galvenokārt tālākām studijām un pētniecībai. Profesionālā programma papildus grādam vai tā vietā dod profesionālo kvalifikāciju, ietver obligātu praksi un tiesības strādāt konkrētā profesijā. Reglamentētajās profesijās, piemēram, medicīnā, arhitektūrā vai pedagoģijā, tiesības strādāt patstāvīgi rodas tikai pēc papildu nosacījumu izpildes, piemēram, rezidentūras, sertifikācijas vai prakses ar mentoru.

Pirms programmas izvēles pārbaudiet piecas lietas, un tās visas ir pieejamas bez maksas. Vai programma ir akreditēta un cik ilgi akreditācija ir spēkā. Kādu dokumentu iegūst beigās: grādu, kvalifikāciju vai abus. Vai programma dod tiesības strādāt reglamentētajā profesijā, vai arī vajadzīgs vēl viens solis. Cik liels ir prakses apjoms un vai augstskola prakses vietu palīdz atrast. Kāda ir studiju maksa nākamajos gados un vai līgumā ir paredzēta tās paaugstināšana. Uz šiem jautājumiem atbildi var prasīt rakstiski uzņemšanas komisijai, un rakstiska atbilde vēlāk ir noderīga.

Augstāko izglītību nereti jauc ar profesionālo tālākizglītību vai neformālajiem kursiem. Kursu apliecība apstiprina konkrētas prasmes apguvi, bet nedod grādu vai valsts atzītu kvalifikāciju un neļauj pretendēt uz maģistrantūru. Tāpat jāatceras, ka mācības par maksu privātā iestādē pašas par sevi negarantē diploma atzīšanu: izšķirošā ir programmas akreditācija. Biežākā praktiskā kļūda ir izvēlēties programmu pēc nosaukuma, nepārbaudot kursu sarakstu un pasniedzēju sastāvu, jo vienāda nosaukuma programmas dažādās augstskolās var būtiski atšķirties.

Studiju finansēšana

Latvijā daļa studiju vietu ir valsts finansētas jeb budžeta vietas, ko piešķir konkursa kārtībā pēc uzņemšanas rezultātiem, bet pārējie studenti maksā studiju maksu. Papildus pastāv valsts galvotais studiju kredīts un studējošā kredīts, kurus izsniedz komercbankas, kā arī augstskolu un privātas stipendijas.

Konkrētie kredītu nosacījumi, stipendiju apmērs un budžeta vietu skaits mainās katru gadu, tāpēc aktuālie skaitļi jāmeklē Izglītības un zinātnes ministrijas un attiecīgās augstskolas publicētajā informācijā. Par samaksāto studiju maksu noteiktās robežās var atgūt daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Diplomu atzīšana

Ārvalstīs iegūta diploma atzīšanu Latvijā kārto Akadēmiskās informācijas centrs, kas darbojas kā Latvijas ENIC un NARIC birojs. Tas sagatavo izziņu par to, kādam Latvijas izglītības dokumentam ārvalsts diploms atbilst; tā nepieciešama gan darba devējiem, gan tālākām studijām.

Studiju programmu akreditāciju un augstskolu kvalitātes novērtēšanu veic Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra, kuras vietnē var pārbaudīt, vai izvēlētā programma ir akreditēta. Reglamentētajās profesijās papildus jāvēršas attiecīgajā nozares institūcijā, jo diploma atzīšana un tiesības strādāt profesijā nav viens un tas pats.

Ja studijas nesokas

Akadēmiskais atvaļinājums, studiju pārtraukums un programmas maiņa ir normāli risinājumi, taču katram no tiem ir savs iesniegums, termiņš un sekas attiecībā uz budžeta vietu, stipendiju un kredītu. Par šiem jautājumiem jārunā ar studiju programmas direktoru vai studentu servisu, pirms parādās akadēmiskie parādi.

Jau apgūtus kursus, mainot programmu vai augstskolu, bieži var atzīt un nepārmācīt. Atzīšanas kārtība ir aprakstīta augstskolas iekšējos noteikumos, un tā jālūdz rakstiski, pievienojot sekmju izrakstu un kursu aprakstus.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Izglītība un apmācība Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti