Likumdošanas institūcijās balss balsojums ir lēmumu pieņemšanas process, kurā klātesošie mutiski dara zināmus savus viedokļus kā grupa, nevis stāv vai dalās, lai tiktu skaitīti. Tas nozīmē, ka nav oficiāla uzskaite par to, kurš balsoja par un balsoja pret izskatāmo pasākumu. Balss balsis bieži izmanto mazās likumdošanas struktūrās, taču tās parādās arī augstākajos valdības līmeņos.
Kad notiek balss balsošana, priekšsēdētājs saka “visi par”, un tie, kas ir “par”, atbild ar “jā” vai “jā”. Pēc tam priekšsēdētājs jautā “visi iebilst”, un tie, kas iebilst, saka “nē”. Likumdevēji var arī atbildēt ar “klāt”, kas tiek uzskatīts par atturēšanos. Balsošanas iznākumu nosaka priekšsēdētājs; ja viņam vai viņai šķiet, ka viena puse bija manāmi vairākumā, tiks paziņots rezultāts. Tie, kas nepiekrīt priekšsēdētāja spriedumam, var pieprasīt sadalīšanu, formālāku balsojumu, kurā faktiski tiek saskaitīti cilvēki, lai noteiktu balsojuma iznākumu.
Balss balsojuma izmantošanai ir vairāki iemesli. Dažkārt balss balsojums tiks izsaukts, ja pasākums nav īpaši strīdīgs, jo tas ir ātrāks par dalīšanu. Mazas likumdošanas institūcijas, piemēram, pilsētu padomes, var izmantot arī balss balsošanas sistēmu, jo tajā ir tikai daži locekļi, un ir viegli noteikt, kurai pusei ir visvairāk balsu.
Dažkārt balss balsojums tiks izmantots arī tad, ja pasākums ir pretrunīgāks, jo likumdevēji novērtē formāla ieraksta trūkumu, kas informētu cilvēkus, kā viņi balsoja; savā ziņā balss balsojums darbojas kā politisks aizsegs, ļaujot likumdevējiem balsot ar savu pārliecību, jo viņi mazāk baidās no represijām.
Balss balsojuma “jā” un “pret” ir pazīstami daudziem cilvēkiem, kurus interesē politiskais process. Daudzas studentu pašpārvaldes grupas izmanto arī balss balsošanas sistēmu, lai locekļus vairāk iesaistītu lēmumu pieņemšanas procesā, un valdības klasēs, kurās notiek imitētas likumdošanas sesijas, arī ir tendence izmantot balss balsošanas procesu, nevis rakstisku vai anonīmu balsošanu. Politiskajās konvencijās var izmantot arī balss balsojumus, parasti ritošā saraksta veidā, kas notiek katrā pa štatā, lai gan delegāti var virzīties uz “balsošanu pēc atzinības”, kurā visam kongresam tiek lūgts balsot kā vienam.