Kas ir bankas identifikācijas kods?

BIC pārvalda Pasaules starpbanku finanšu telekomunikāciju biedrība (SWIFT). Tos dažreiz sauc arī par SWIFT kodiem, un terminus SWIFT-BIC vai ISO 9362 var izmantot arī, lai aprakstītu bankas identifikatora kodu. “ISO 9362” atsaucas uz Starptautisko standartizācijas organizāciju, kas izstrādāja banku identifikācijas kodu standartizētu formātu, lai nodrošinātu starptautisku konsekvenci.

Bankas identifikatora koda pirmās četras rakstzīmes ir burti, kas norāda uz banku. Nākamās divas rakstzīmes, arī burti, ir valsts kods, kas norāda bankas atrašanās vietu, un nākamās divas rakstzīmes norāda uz noteiktu atrašanās vietu. Trīs izvēles rakstzīmes var pievienot kā filiāles kodu, ja pārsūtīšana netiek nosūtīta uz bankas galveno biroju. Vietas un filiāles kodi var būt burtciparu kodi.

Banku kodu standartizācija, izmantojot ISO 9362, sasniedza vairākus svarīgus mērķus. Pirmkārt, pastāvēja vienota sistēma, kas ievērojami mazināja neskaidrības un nodrošināja, ka bankas var viegli un droši nosūtīt sakarus. Bankas identifikatora koda izmantošana samazina arī kļūdas, jo kodi ir veidoti tā, lai tie būtu loģiski, ļaujot viegli uztvert transkripcijas kļūdas un citas problēmas. Standartizācija samazina arī pretrunīgu kodu risku, kas padara to drošāku, ka sakari nonāks tur, kur tai vajadzētu būt, nevis nejauši citā bankā.

Sūtot naudu starptautiski no bankas uz banku, cilvēkiem parasti ir nepieciešams darījuma bankas identifikācijas kods, kā arī konkrēta konta informācija saņēmējam. Dažas bankas ir gatavas meklēt šo informāciju saviem klientiem, veicot pārskaitījumus, lai gan bankas darbinieki var brīdināt klientus, ka, ja viņiem nav pareizi norādīts bankas nosaukums un atrašanās vieta, nauda var nonākt nepareizā vietā. Šī iemesla dēļ cilvēkiem parasti tiek ieteikts tieši no saņēmēja saņemt bankas identifikācijas kodu, konta numuru, maršrutēšanas numuru un citu informāciju, kas nepieciešama elektroniskajam pārskaitījumam.