Banku diversifikācija ir vairāku produktu un pakalpojumu sniegšana, ko nodrošina finanšu iestāde. Vēsturiski noteikumi ir ierobežojuši banku darbības, lai aizsargātu patērētāju drošību un ekonomiku. Ierobežojumu līmenis noteiktā valstī var atšķirties un laika gaitā var mainīties, jo cilvēki, kas ir atbildīgi par ekonomikas politiku, veic pielāgojumus, lai pielāgotos jauniem apstākļiem. Banku diversifikācijai ir riski un ieguvumi, kas jāņem vērā, pieņemot biznesa lēmumus. Tas ir īpaši svarīgi publiski tirgotiem uzņēmumiem, kas ir atbildīgi pret saviem akcionāriem.
Banku diversifikācijas piemērā kredītkaršu pakalpojumu sniegšanu varētu sākt sniegt uzkrājums un aizdevums, kas piedāvāja iespēju izveidot krājkontus un ņemt kredītus. Tas varētu paplašināties arī tādās lietās kā ieguldījumu fondu ieguldījumi klientiem. Dažādošana var ietvert maksas pakalpojumu skaita paplašināšanu, piemēram, kases čeku izsniegšanu vai pārskaitījumu apstrādi. Tas viss var radīt bankai ieņēmumus.
Skaidrs ieguvums no banku diversifikācijas ir lielāki ieņēmumi. Bankas var palielināt ienākumus no esošajiem klientiem, sniedzot tiem vairāk pakalpojumu, kā arī palielināt klientu lojalitāti. Klienti var būt gandarīti, ka viņi var izmantot banku dažādu pakalpojumu sniegšanai, nevis iet caur vairākiem starpniekiem. Tas var izveidot apņēmīgāku klientu bāzi, kas paliks bankā un ieteiks to.
Daudzveidīgas finanšu iestādes var būt arī konkurētspējīgākas jaunu klientu piesaistē. Cilvēki, kuri apsver iespēju pārvietot savus bankas pakalpojumus vai atvērt bankas kontu pirmo reizi, var apsvērt pieejamos produktus un pakalpojumus. Banku dažādošana var piesaistīt šos klientus, stimulējot tos mainīt. Piemēram, gados vecāki pieaugušie, kas interesējas par pensionēšanās konsultācijām, varētu būt pārliecināti sadarboties ar noteiktu banku, jo tā piedāvā šo pakalpojumu klientiem, kā arī produktus, kas pielāgoti viņu vajadzībām, piemēram, reversās hipotēkas.
Tas var radīt arī zināmus riskus. Lielāka diversifikācija pakļauj finanšu iestādes jaunām riska jomām, piemēram, kredītkaršu parāda saistību nepildīšanai bankai, kas vēsturiski neapstrādāja šādus kontus. Tas var palielināt darbības izdevumus, jo bankām var būt nepieciešams vairāk analītiķu un lielāks fonds, lai tiktu galā ar saistību nepildīšanu. Risks var būt arī tad, ja banka koncentrējas uz pakalpojumu pārdošanu, izslēdzot klientu atbalsta pakalpojumus. Piemēram, banku pārstāvji, domājot par to, kā reģistrēt klientus jauniem pakalpojumiem, var būt mazāk gatavi vienoties par neveiksmīgu aizdevumu.