Bartonella henselae ir baktērija, kas ir atbildīga par vairākām slimībām. Tas, iespējams, ir vislabāk pazīstams kā kaķu skrāpējumu slimības vai kaķu skrāpējumu drudža izraisītājs, taču tas var izraisīt arī bacilāru angiomatozi, bakterēmiju, endokardītu un peliozi hepatītu. Bartonella ir viena no visbiežāk sastopamajām baktēriju ģintīm pasaulē, un Bartonella henselae ir izplatīta visā pasaulē.
Cilvēki parasti tiek inficēti ar Bartonella henselae caur kaķiem. Baktērijas dabiski dzīvo kaķos, nenodarot tiem nekādu kaitējumu. Blusas un ērces ir baktēriju pārnēsātāji kaķu vidū, un ar ērču starpniecību var inficēties arī cilvēki. Bartonella henselae dzīvo arī blusu izkārnījumos, kas var inficēt cilvēkus, nonākot saskarē ar gļotādu vai brūci, piemēram, kaķa skrāpējumu.
Kaķu skrāpējumu slimība, kas pazīstama arī kā kaķu skrāpējumu drudzis vai bartoneloze, parasti ir nekaitīga un pati izzūd, lai gan to var ārstēt ar antibiotikām. Tomēr dažos gadījumos slimībai var būt nopietni simptomi. Bartonella henselae infekcija ir visizplatītākā bērniem, kuri nesen ir cietuši no kaķa koduma vai skrāpējumiem.
Kaķu skrāpējumu slimības var klasificēt kā klasiskas vai netipiskas. Klasiskajā variantā pacienti cieš no limfadenopātijas jeb pietūkušiem, jutīgiem limfmezgliem. Infekcijas vietā var būt arī papula. Citi bieži sastopami simptomi ir drudzis, galvassāpes, drebuļi, muguras sāpes un sāpes vēderā, taču ne visiem pacientiem rodas šādi sistēmiski simptomi.
Netipisks kaķu skrāpējumu drudzis ir nopietnāks stāvoklis. Cilvēkiem ar traucētu imūnsistēmu pēc Bartonella henselae infekcijas biežāk rodas netipiski simptomi. Netipiska kaķa skrāpējumu slimība var izpausties kā Perniaud sindroms, kas sastāv no konjunktivīta un limfmezglu pietūkuma aiz ausīm. Tas var izraisīt arī neiroretinītu, nervu bojājumus un sāpes acīs.
Bacilārā angiomatoze ir vēl viens iespējams kaķu skrāpējumu slimības simptoms tiem, kam ir traucēta imūnsistēma, īpaši tiem, kuriem ir iegūta imūndeficīta sindroms (AIDS). Bacilāro angiomatozi raksturo angiomas vai mazi, labdabīgi audzēji vai bojājumi. Lai gan angiomas visbiežāk parādās uz ādas, tās var ietekmēt arī smadzenes, kaulus, kaulu smadzenes, kuņģa-zarnu trakta sistēmu, aknas, limfmezglus, elpošanas sistēmu vai liesu. Stāvoklis parasti ir sāpīgs un var būt letāls, ja to neārstē. Bacilāro angiomatozi var izārstēt ar antibiotikām vai, ja nepieciešams, antibiotiku un baktericīda kombināciju.
Līdzīgs stāvoklis, ko var izraisīt Bartonella henselae infekcija cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, ir bacilārā pelioze, peliosis hapatis forma. Šo stāvokli raksturo daudzi ar asinīm piepildīti dobumi aknās un dažreiz arī citās ķermeņa struktūrās. To ārstē arī ar antibiotikām.
Bakterēmija jeb baktērijas asinīs ir vēl viena iespējamā Bartonella henselae infekcijas sekas. Tas var izraisīt asins saindēšanos, kas, ja to neārstē, var izraisīt vairāku orgānu mazspēju. Ārkārtējos gadījumos B. henselae infekcija var izraisīt endokardītu, sirds iekšējā slāņa iekaisumu vai akūtu encefalopātiju, ģeneralizētu smadzeņu disfunkciju. Par laimi, jebkuru slimību, ko izraisa B. henselae, parasti var pilnībā izārstēt ar antibiotikām, ja vien tā tiek noķerta pietiekami agri.