Bičīrs ir saldūdens zivs, kas pieder Polypteridae dzimtai. Lai gan pastāv 12 atsevišķas bichir sugas, katras no tām ir Āfrika, un tām ir vairākas neparastas iezīmes ar saviem radiniekiem. Konkrēti, bičiriem ir vairākas mazas muguras spuras, bruņām līdzīgas zvīņas un primitīva plaušu sistēma, kas ļauj tiem elpot virs ūdens. Lai gan bičiri ir gaļēdāji, tie nav īpaši agresīvi, padarot tos par populāru izvēli akvāriju cienītāju vidū.
12 esošās bichir sugas ir sastopamas visā Āfrikas saldūdens sistēmās un parasti ir nakts dzīvnieki. Tādējādi tie mēdz pavadīt lielāko dienas daļu pie ezeru vai upju gultnēm, kurās viņi dzīvo, slēpjoties starp augiem un zem akmeņiem. Viņi kļūst aktīvi naktī, kad uzdrošinās no dziļuma medīt pārtiku. Bičiriem ir izteikta oža, un ir zināms, ka tie iepeld purvos un purvos, meklējot laupījumu.
Sava neparastā izskata dēļ daudzu zivju entuziastu vidū bišīrs ir izpelnījies iesauku “dinozauru zutis”. Tam ir caurulei līdzīgs korpuss, kas var izaugt līdz 3 cm garumā. Turklāt tā aizmugure ir izklāta ar viena vītnes rindu, kurā ir astoņas līdz 91.44 asas malas miniatūras muguras spuras jeb “finlets”. Tam ir īsas, platas krūšu spuras, kas ļauj tai “staigāt” pa ūdens gultni. Neparasti ir arī tā ārkārtīgi stingrie svari, kas to aprīko ar sava veida dabisku bruņu tērpu.
Vēl viena atšķirīga iezīme, kas raksturīga 12 bichir sugām, ir primitīva plaušu sistēma. Šīs plaušas ieņem peldspēju regulējošā peldpūšļa vietu, kas atrodas lielākajā daļā zivju. Tie arī ļauj bičiram elpot, paceļot galvu virs ūdens virsmas. Šī neparastā elpošanas sistēma ļauj bičiriem turpināt piekļūt skābeklim pat tad, ja ūdens, kurā viņi peld, ir sliktas kvalitātes.
Bičiri ir gaļēdāji, kas barojas ar laupījumu, piemēram, tārpiem un mazām zivīm. Tomēr, regulāri barojot, tie mēdz būt diezgan paklausīgi dzīvnieki un parasti neizrāda agresiju pret zivīm, kas tos ieskauj. Šī paklausība apvienojumā ar unikālo izskatu padara tos par populāru izvēli saldūdens akvāriju entuziastu vidū. Tomēr pirms bičira pievienošanas esošai tvertnei akvāristiem jāapzinās, ka zivīm var uzbrukt plecs vai citas aļģes ēdošas zivis, kuras var piesaistīt baktērijas, kas aug uz bičira zvīņām.