Bilances rezerves, kas pazīstamas arī kā prasību rezerves, ir skaidras naudas rezerves, kas tiek rezervētas, lai vajadzības gadījumā varētu izpildīt saistības. Šis termins visbiežāk tiek saistīts ar apdrošināšanas kompānijām, kurām ir jāatliek līdzekļi, ko var izmantot, lai nokārtotu visas apstiprinātās apdrošināšanas prasības, ko iesnieguši uzņēmuma klienti. Šos līdzekļu veidus parasti sauc par bilances rezervēm, jo prasījumu izpildei atvēlētais atlikums tiek reģistrēts kā bilances postenis pakalpojumu sniedzējam.
Gandrīz katrs apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs uzskaitīs zināmu bilances rezervju apjomu kā daļu no esošajiem resursiem. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kā arī veselības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji un pat automašīnu un īpašuma apdrošināšanas pārvadātāji pārliecināsies, vai ir izveidotas rezerves, lai prasības varētu savlaicīgi nokārtot. Parasti šo rezervju apmēru nosaka, izmantojot valdības noteikumus kā standartus minimālajai rezervju summai, lai gan nav nekas neparasts, ka apdrošināšanas sabiedrības uztur lielākas rezerves, pamatojoties uz izrakstīto polišu veidu un klienta lielumu. bāze.
Grāmatvedības procesa ietvaros bilances rezerves tiek uzskaitītas bilancē kā saistības. Tas ir tāpēc, ka līdzekļi pamatā tiek uzskatīti par parāda veidu, kas ir parādā apdrošinājuma ņēmējiem, un ieņēmumi tiek ņemti no katras prasības izskatīšanas un apstiprināšanas. Kad prasības ir nokārtotas, šos līdzekļus var atskaitīt no rezervju atlikuma, apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējam periodiski papildinot šo skaitli, lai nodrošinātu atbilstību valdības standartiem un noteikumiem.
Tā kā pastāv noteikumi, kas nosaka minimālos standartus bilances rezervēm, periodiskas revīzijas kalpo, lai nodrošinātu, ka vienmēr tiek saglabāts minimums. Daudzas kompānijas izvēlas uzturēt lielāku bilanci, kas apdrošināšanas sniedzējam atvieglo neierasti lielu atlīdzību apjomu pārvaldību, piemēram, pēc dabas katastrofas. Nav nekas neparasts, ka uzņēmums no viena gada uz nākamo koriģē faktisko atlīdzību vai bilances rezervju summu, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā izmaiņas ekonomikā, faktiskie skaitļi, kas saistīti ar pagātnē iesniegto un apstiprināto atlīdzību kopējo vērtību. gadā un pat paredzot gaidāmos notikumus, kas var izraisīt vēl vienu prasību pieplūdumu.