Pēdējos gados daudz ir runāts par saistību starp spēcīgu korporatīvo vadību un organizācijas panākumiem, par ko liecina tādi augsta līmeņa uzņēmumi kā Google un Microsoft. Daudzi citi uzņēmumi ir mēģinājuši sekot šim piemēram, pārveidojot biznesa vadību par savu nozari, kas ietver visu, sākot no vadības apmācības DVD, grāmatām un tiešraides semināriem līdz komandas saliedēšanas pamācībām un retrītiem. Visiem šiem biznesa vadības produktiem un pakalpojumiem kopīgs ir to nolūks veicināt uzņēmumu vadītāju prasmes un īpašības, kas palīdz optimizēt viņu uzņēmumu vispārējo funkcionalitāti. Dažas no šīm prasmēm ietver laika pārvaldību, spēju motivēt darbiniekus un spēju virzīt uzņēmumu uz ilgtermiņa izaugsmi.
Efektīva laika pārvaldība ir viens no lielākajiem izaicinājumiem ikvienam uzņēmuma vadībā. Lai gan asistenta nolīgšana vai elektroniskā organizatora iegāde var nodrošināt ātru risinājumu, uzņēmuma vadītāja ikdienas darbībās ir nepieciešamas stabilas laika pārvaldības stratēģijas. Papildus efektīvai organizēšanas un komunikācijas praksei viena no lielākajām laika pārvaldības prasmēm ir spēja deleģēt. Lai gan daži uzņēmumu vadītāji var nespēt efektīvi deleģēt uzdevumus, kas ir ārpus viņu kompetences jomas, citiem uzņēmumu vadītājiem ir pretēja problēma — “mikropārvaldes” uzdevumi, kuriem nav vajadzīgas zināšanas un kurus var veikt citi darbinieki. Jebkurā gadījumā efektīva deleģēšana ietver to uzdevumu likvidēšanu, kurus vislabāk var veikt citi darbinieki, lai uzņēmuma vadību padarītu par galveno prioritāti.
Spēja motivēt darbiniekus, lai sasniegtu laimīgāku un produktīvāku darba vietu, ir prasme, kas bieži tiek aplūkota no dažādiem leņķiem. Piemēram, lai gan daži vadītāji uzskata, ka stingrs apģērba kods un strukturēts darba laiks ir labākais veids, kā veicināt viņu darbinieku profesionalitāti un produktivitāti, citi vadītāji ievēro brīvāku pieeju apģērba kodiem un ir elastīgi attiecībā uz darba laiku. Lai gan neviena no šīm pieejām nav obligāti pareiza vai nepareiza, katra no tām, visticamāk, darbojas vislabāk, ja tā atspoguļo uzņēmuma korporatīvo kultūru. Augošs augsto tehnoloģiju uzņēmums, visticamāk, piesaistīs jaunāku demogrāfisko grupu, kas piešķir lielāku vērtību viņu darba laika elastīgumam, un tāpēc to varētu vairāk motivēt elastīgs darba laiks. Tikmēr izveidots grāmatvedības uzņēmums var piesaistīt vecākus demogrāfiskos datus, kas piešķir lielāku vērtību veselības ieguvumiem, un to motivē uzņēmums, kas piedāvā visaptverošu veselības plānu.
Iespējams, ka lielākais biznesa vadības izaicinājums ir līdzsvarot īstermiņa un ilgtermiņa mērķus. Tas nozīmē žonglēt ar uzņēmuma tūlītējām prioritātēm, piemēram, krīzes pārvarēšanu un naudas plūsmu, vienlaikus cenšoties sasniegt galveno mērķi – izaugsmi. Atkarībā no uzņēmuma vīzijas izaugsme var nozīmēt darījumu veikšanu ar stratēģiskajiem partneriem, citu uzņēmumu iegādi vai iegādi, vai paplašināšanos jaunās vietās.
SmartAsset.