Brokas afāzija, kas pazīstama arī kā izteiksmīga afāzija, ir runas traucējumu veids, kurā cilvēks nespēj pareizi veidot pilnīgus un artikulētus teikumus. Šis stāvoklis parasti rodas pēc insulta vai kāda veida traumas reģionā, kas atrodas smadzeņu priekšējā daļā, kas pazīstama kā Brokas zona. Brokas afāzija parasti neietekmē personas spēju saprast, ko saka kāds cits, bet tā vietā ietekmē šīs personas spēju ievietot savas domas pareizajos vārdos un sakārtot tos pareizā secībā.
Visizplatītākais Brokas afāzijas cēlonis ir insults, kura laikā tiek pārtraukta regulāra skābekļa plūsma uz kādu smadzeņu daļu. Lai gan šī izteiksmīgās afāzijas forma var rasties, ja insults skar citu smadzeņu daļu, parasti to izraisa insults Brokas rajonā vai ap to. Ir svarīgi atzīmēt, ka Brokas afāzija nav muskuļu slimība. Šo stāvokli neizraisa cilvēka nespēja kontrolēt muti vai sejas muskuļus.
Brokas afāzija ir neiroloģisks traucējums. Persona, kas cieš no šāda veida afāzijas, var lieliski veidot vārdus un teikumus; viņš vai viņa vienkārši nespēj sakārtot domas savā galvā pareizajā secībā, lai tās pareizi izteiktu. Patiesībā daudzas reizes cilvēks spēs perfekti atkārtot iegaumētas frāzes vai dziesmas, bet nespēs atkārtot dziesmas rindas nemuzikālā kontekstā.
Parasti persona, kas cieš no Brokas afāzijas, nevarēs pareizi lietot locījumu savā runā. Personai, kas cieš no šīs afāzijas formas, bieži būs arī grūtības ar teikumu struktūrām, kas maina vārdu secību, piemēram, “wh” jautājumiem angļu valodā, kuru pareizai veidošanai nepieciešama priekšmeta kustība teikumā. Funkciju vārdi, kas var ietvert palīgdarbības vārdus, prievārdus, vietniekvārdus un saikļus, bieži tiek atstāti ārpus teikumiem, atstājot pārējos vārdus nesadalītus un dažreiz bez pilnas nozīmes.
Par laimi, tiem, kas cieš no Brokas afāzijas, ko izraisa insults, parasti ir iespējama pienācīga atveseļošanās. Lielākā daļa cilvēku, kas cieš no šī stāvokļa, atveseļosies pirmajā gadā pēc insulta vai traumas, kas izraisīja šo traucējumu. Šajā laikā noteiktu regulāru runu var atgūt, izmantojot dažādas ārstēšanas metodes. Nav pierādīts, ka neviens ārstēšanas kurss būtu labāks, un pielietotās terapijas veids parasti ir atkarīgs no personas, kas cieš no šī stāvokļa. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka ir pierādīts, ka depresija, trauksme un sociāla atstumtība negatīvi ietekmē pacienta atveseļošanos, tāpēc ikviens, kam ir šī slimība, ir jāmudina turpināt savu ikdienas dzīvi pēc iespējas efektīvāk.