Bronza ir metāla sakausējums, ko iegūst, sajaucot varu un alvu dažādos daudzumos atkarībā no pielietojuma. Lai izveidotu sakausējumus ar īpašām īpašībām, tiek pievienoti papildu elementi, piemēram, mangāns, svins un fosfors. Šis metāls parasti ir atrodams zvanos, statujās, gultņos, zobratos, vārstos, caurulēs un citos santehnikas veidgabalos, un tas ir izturīgs, izturīgs metāls, ja to rūpīgi kopj. Cilvēki ir strādājuši ar to vairāk nekā 3,000 gadu dažādās pasaules daļās, izmantojot to ieročiem, monētām, galda piederumiem un daudziem citiem mājsaimniecības nolūkiem.
Lielāko daļu bronzas iegūst, kausējot kopā varu un alvu. Kad tas ir izliets izmantošanai statujās, tas bieži satur apmēram 10% alvas un nedaudz cinka un svina. Ja to izmanto zvanos, tajā parasti ir no 20 līdz 25% alvas. Piedevas ir iekļautas gadījumos, kad metālam ir jābūt apstrādājamākam, cietākam vai vieglāk liejamam. Piemēram, fosforu pievieno, lai to sacietētu, lai to izmantotu caurulēs un dažādās mašīnu daļās, savukārt svins ir pievienots, lai atvieglotu to liešanu. To bieži sajauc ar misiņu, vara un cinka sakausējumu, taču šiem diviem metāliem ir dažādas īpašības un tos izmanto dažādām lietām. Turklāt tas ir daudz grūtāk nekā misiņš.
Šim metālam ir vairākas īpašības, kas padara to vērtīgu rūpnieciskos lietojumos. Pirmais ir tas, ka tas rada minimālu berzi, padarot to ļoti noderīgu mašīnu daļām un citiem lietojumiem, kas saistīti ar metāla saskari ar metālu, piemēram, zobratiem. Tas arī nerada dzirksteļus, tāpēc to bieži izmanto, lai izgatavotu instrumentus lietošanai degošā vidē. Tās rezonanse padara to arī ideāli piemērotu zvaniņu liešanai.
Viena no unikālākajām bronzas īpašībām ir dabīgā patina, kas uz tās veidojas, padarot virsmu tumšu, blāvu krāsu. Šī patina tiek aktīvi veicināta ar lielāko daļu priekšmetu, jo tā nodrošina aizsargslāni, novēršot oksidāciju zem virsmas. Pirms nosūtīšanas lielākā daļa priekšmetu ir pārklāti ar plānu lakas kārtu, lai aizsargātu metālu un patinu, padarot tos ļoti viegli kopjamus.
Šis metālu sakausējums vislabāk izskatās, ja tas ir minimāli apstrādāts. Tas ir jātur ļoti tīrs ar mīkstu drāniņu, un to var vaskot ik pēc pāris gadiem, lai atjaunotu patinu, taču to nedrīkst stipri pulēt vai berzt, kā arī nekādā gadījumā nedrīkst izmantot abrazīvus līdzekļus. Ļoti netīrus priekšmetus var viegli noslaucīt vai mazgāt ar šķīdumu, kas satur 1 ēdamkaroti (18 g) sāls uz 3 kvartām (2.8 l) verdoša ūdens, ja vien tos pēc tam tīri izskalo un nosusina. Reti priekšmetus uzbruks “bronzas slimība”, korozijas veids, kas ieēd metālu. Ja gabals sāk rūsēt, to var mazgāt vairākkārt mainot verdošu destilētu ūdeni vai profesionāli apstrādāt.