Kas ir bulīmijas vingrinājums?

Vingrojuma bulīmija ir kompulsīva uzvedība, kurā pacients pārmērīgi vingro, cerot saglabāt vai samazināt savu svaru. Bieži vien tas ir attīrīšanās veids — tāpat kā cilvēks ar nervozu bulīmiju var piespiest sevi vemt vai lietot caurejas līdzekļus pēc ēšanas, arī cilvēks ar bulīmiju pēc ēdienreizes nodarbojas ar intensīvu fizisko slodzi. Vingrošanas bulīmija var būtiski ietekmēt tās slimnieku dzīvi dažādos veidos, tostarp īslaicīgi un neatgriezeniski kaitējot viņu veselībai, iejaucoties viņu laikā tādā veidā, kas ietekmē viņu pienākumus pret viņu ģimenēm un darba devējiem, un radot ievērojamas neveiksmes sajūtas, ja viņi nespēj sasniegt ikdienas vingrinājumu mērķus.

Aptaukošanās laikmetā ir grūti iedomāties, ka “pārāk daudz vingrinājumu” ir veselības problēma. Tomēr pārmērīga vingrošana var apgrūtināt ķermeni un izraisīt locītavu, saišu un citu ķermeņa sistēmu bojājumus. Daudzi vingrojumu piekritēji atzīmē, cik svarīgi ir ņemt atpūtas dienas un ļaut muskuļiem atgūties. Ironiski, ka pārmērīga vingrošana var pat nebūt labākais veids, kā sasniegt tādu ķermeņa tipu, kādu vēlas bulīmiķis. Diemžēl, tā kā bulīmija ir kompulsīva uzvedība, šie fakti var nepārliecināt cilvēkus ar šo stāvokli mainīt savu uzvedību.

Slodzes bulīmijas simptomi ir dažādi, taču parasti tie ietver vingrošanu vairākas stundas dienā, vingrošanu slima vai ievainojuma laikā, citu pienākumu nepildīšanu, jo ir nepieciešams vingrot, un enerģisku vingrošanu, reaģējot uz pārmērīgu ēšanu. Grūtības diagnosticēt vingrošanas bulīmiju ir tādas, ka daži tās simptomi, kas novēroti atsevišķi, ir cilvēka normālas uzvedības diapazonā. Piemēram, daudzi sportisti, gan amatieru, gan profesionāļu, patiešām pavada vairākas stundas dienā, trenējoties pasākumiem. Daudzi cilvēki arī strādā, lai pārvaldītu stresu, un to var darīt grūtos dzīves periodos, kad citiem var šķist, ka viņu laiku varētu labāk pavadīt citās aktivitātēs. Apmācīts speciālists var pārbaudīt personas uzvedību un meklēt modeļus, kas norāda uz piespiedu vingrošanu, nevis nodošanos vingrošanai kā hobijam vai profesionālam pienākumam.

Slodzes bulīmijas cēloņi var arī atšķirties, taču šo stāvokli bieži novēro indivīdiem, kuriem ir ļoti lielas cerības uz sevi un piespiedu vēlme gūt panākumus. Vingrošanas bulīmijas ārstēšanā bieži vien ir jāpalīdz cilvēkiem saprast, kā viņu perfekcionisms ir nereāls un kaitē viņiem pašiem un citiem. Personas ar šo stāvokli var novērtēt arī attiecībā uz citiem ēšanas traucējumiem, piemēram, piespiedu pārēšanās, kā arī afektīviem traucējumiem, piemēram, depresiju vai trauksmi. Persona ar vingrošanas bulīmiju var izvēlēties iesaistīties aprūpes programmā vai meklēt privātu terapiju, lai palīdzētu viņiem noteikt veidus, kā reaģēt uz stresu un veidot reālas cerības uz sevi.