Daudzu televīzijas autosacīkšu laikā komentētāji laiku pa laikam saka, ka kāds konkrēts braucējs ir iebraucis bumbiņās. Tas nozīmē, ka vadītājs ir iebraucis slidenā sliežu ceļa malā ap ārējām malām, īpaši līkumos. Paši bumbiņas patiesībā ir tabletes formas gumijas gabali, kas nosprausti no automašīnu riepām sacensību laikā. Trases apkopes ekipāžas izmanto ielu tīrītājus, lai noņemtu šos gumijas gabalus sacensību starplaikā, taču maz var darīt, lai novērstu to veidošanos sacensību laikā.
Gan NASCAR, gan IROC stila sacīkstēs izmantotās riepas pilnībā atšķiras no vieglo automašīnu standarta šosejas riepām. Lai nodrošinātu maksimālu saķeri starp riepām un trasi, ražotāji rada platas, bezrievu sacīkšu riepas, ko sauc par slikām. Šīs slaidās riepas nodrošina ne tikai lielāku kontakta laukumu, bet arī izmanto mīkstāku gumijas formu, kas burtiski kūst no trases karstuma un braukšanas berzes. Sacīkšu trases virsma var būt ļoti abrazīva, taču tas nodrošina papildu saķeri braucējiem.
Viena no problēmām, ar ko autovadītāji saskaras ar šīm mīkstajām gumijas riepām un trases abrazīvo virsmu, ir bumbiņu veidošanās. Ja sacīkstēs piedalās, piemēram, 30 automašīnas, tas nozīmē, ka 120 riepas zaudē gumijas gabaliņus. 500 jūdžu garās sacīkstes laikā gumijas bumbiņas un citi atkritumi no riepām var kļūt ievērojami. Nepietiekama stūrēšana marmora stūrī var nozīmēt pēkšņu saķeres zudumu vai pat ietriekšanos atbalsta sienā.
Bumbuļu veidošanās tiek uzskatīta par nepieciešamu ļaunumu motosacīkšu sportā. Autovadītāji dod priekšroku kontrolei un saķerei, ko nodrošina mīkstākas gumijas riepas, taču asfalta sliežu ceļa radītie nobrāzumi neizbēgami rada pīlingu. Lielākā daļa pieredzējušo autovadītāju apzinās briesmas, ko rada braukšana pa bumbām sacensību laikā, tāpēc viņi, kad vien iespējams, instinktīvi stūrē prom no ārējām malām. Ievērojamu negadījumu skaitu izraisa nepieredzējuši autovadītāji, kuri zaudē kontroli šajās vietās un slīd pāri trasei.