Saskaņā ar ASV Augstākās tiesas teikto Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) pamattiesiskā procedūra attiecas uz tām tiesībām, kuras, lai gan nav īpaši minētas ASV konstitūcijā, tomēr tiek atzītas, jo tās ir “netiešā veidā ietvertas noteiktās brīvības jēdzienā”. Piemēram, daudzās būtiskās pienācīgas tiesvedības lietās tiek apspriestas konstitucionālās tiesības uz privātumu, lai gan vārds privātums konstitūcijā neparādās. Šīs tiesības izriet no konstitūcijas piektā un četrpadsmitā grozījuma, kas aizliedz valdībai atņemt pilsoņiem “dzīvību, brīvību vai īpašumu bez pienācīga likuma”. Pamattiesības uz pienācīgu procesu galvenokārt attiecas uz pilsoņu brīvībām.
ASV Augstākā tiesa pirmo reizi atzina likumīgas tiesības pēc būtības 1930. gadsimta XNUMX. gados, kad tā atcēla federālos minimālās algas likumus un bērnu darba likumus, pamatojoties uz to, ka tie pārkāpj būtisku “līgumu slēgšanas brīvību”. Mūsdienās Augstākā tiesa nodarbojas ar materiālajām pienācīga procesa tiesībām trīs galvenajās jomās, kas aprakstītas lietā ASV pret Carolene Products Co. Šīs jomas ietver pirmos astoņus konstitūcijas grozījumus; tiesības, kas saistītas ar politisko procesu, piemēram, balsošanu; un “diskrētu un izolētu minoritāšu”, piemēram, rasu grupu, tiesības. Citas augstākās tiesas atzinušās materiālās tiesības, kas ir tiesības precēties, kas apspriestas lietā Loving v. Virginia; tiesības iegūt bērnus, kas apspriestas lietā Skinner v. Oklahoma; un tiesības saņemt bērnu apmācību svešvalodā lietā Meyer v. Nebraska.
Analizējot situāciju, kurā valdība, iespējams, ir pārkāpusi lietas izskatīšanas pēc būtības tiesības, tiesa vispirms jautā, vai attiecīgās tiesības ir pamattiesības. Pamattiesības ir tās, kas dziļi iesakņojušās Amerikas vēsturē vai tradīcijās. Ja tiesības ir pamattiesības, tiesa piemēro tā saukto stingro pārbaudi, kurā tā jautā, vai pārkāpums ir šauri pielāgots pārliecinošām valdības interesēm. Ja tiesa konstatē, ka tiesības nav pamattiesības, tā piemēro racionālā pamata pārbaudi, kurā tiek noskaidrots, vai valdības izdarītais tiesību pārkāpums ir racionāli saistīts ar leģitīmām valsts interesēm.
Pamattiesiskā pienācīga procedūra atšķiras no procesuālā pienācīgā procesa. To garantē arī piektais un četrpadsmitais grozījums. Procesuālā kārtība garantē tiesības būt informētam par valdības darbībām, kas var aizskart konkrētas tiesības, un iespēju tikt uzklausītam šajā jautājumā.