Ceļa raustīšanas reakcija ir emocionāla, nevis analītiska reakcija uz kaut ko. Termins ir nosaukts pēc atbildes reakcijas, ko parasti izraisa medicīniskais refleksu tests, kurā kāja raustas uz priekšu, kad cīpslu zem ceļgala sasit ar gumijas āmuru. To medicīniski sauc par ceļa skriemeļa refleksu, un tas tika dokumentēts sera Maikla Fostera 1877. gada fizioloģijas teksta grāmatā. Jau desmitajā gadsimtā termins ceļgala reakcija tika lietots pārnestā nozīmē, lai apzīmētu nedomājošu reakciju.
Mūsdienās daudzi cilvēki šo izteicienu izmanto politiskās debatēs. Viens kandidāts var pārmest otram, ka tas reaģē uz noteiktu problēmu slikti pārdomātā atbildē, nevis tādā veidā, kas nodrošina adekvātu problēmas risinājumu. Šāda apsūdzība liek pretiniekam izskatīties intelektuāli mazāk spējīgam, ja vien viņš vai viņa nevar aprakstīt, kā problēma tika risināta analītiski un uzmanīgi.
Problēmu pārdomāšana pirms impulsīvas reakcijas ir pretēja reakcijai, kas rodas ceļgalā. Dusmu pārvaldība ir viens no piemēriem, kurā cilvēki tiek vadīti, izmantojot kritiskās domāšanas prasmes, nevis reaģējot, pamatojoties uz savām emocijām. Kritiskā domāšana ir disciplīna, kas prasa laiku, lai kritiski izpētītu situāciju, pirms rīkoties. Kritiskais domātājs izmanto novērošanu un objektivitāti, lai rastu atbildi uz kaut ko, savukārt personai, kurai ir tendence uz ceļgaliem raustīties, ir tendence emocionāli un subjektīvi reaģēt uz situāciju vai problēmu.
Sociālās situācijās impulsīva reakcija parasti nav piemērota, jo tā var izraisīt negatīvas situācijas saasināšanos. Piemēram, ja klients uz sliktu apkalpošanu restorānā vai veikalā reaģē emocionāli, nevis racionāli, var rasties kliedzieni vai apvainojumi. Ja klients vispirms nomierinās un pēc tam veltīs dažas minūtes, lai pārdomātu problēmu un iespējamo risinājumu, rezultāts, visticamāk, būs patīkamāks visiem telpā esošajiem.
Tā kā jebkurai darbībai vienmēr ir sekas, labi pārdomātai reakcijai, visticamāk, būs daudz pozitīvākas sekas nekā ceļgala raustīšanai. Daudzi cilvēki to ir sapratuši, kad viņi vienkārši kādam kaut ko izpļāpā, nevis domā, pirms runā. Impulsīva reakcija nav jāietekmē dusmām; to varētu rosināt jebkura emocija.