Amerikas Savienotajās Valstīs faktiski ir trīs dažādi tiesībaizsardzības līmeņi – federālais, štata un cilts. Neskatoties uz federālās valdības centieniem asimilēt pamatiedzīvotājus, kurus tā atrada uz zemes pirms daudziem gadiem, dažas ciltis saglabāja savu kultūras un juridisko autonomiju un neatkarību. Rezultātā daudzas cilšu valstis ASV tiek uzskatītas par vietējām atkarīgām valstīm, jo tās saglabā lielāku suverenitāti nekā štati, bet mazāk nekā atsevišķa, neatkarīga ārvalstu nācija. Tāpēc lielākajai daļai cilšu valstu ir savas cilšu tiesībaizsardzības iestādes, kā arī cilšu tiesas.
Attiecības starp federālo valdību, štatu valdībām un cilšu valdībām Amerikas Savienotajās Valstīs labākajā gadījumā ir sarežģītas. Jurisdikcija pār noziegumu vai tiesas prāvu būs atkarīga no attiecīgās cilts, nozieguma vai tiesas prāvas pamata un no tā, vai iesaistītās puses ir indiāņi vai citi amerikāņi. Lai gan lielākajai daļai Amerikas pamatiedzīvotāju ir sava cilšu tiesībaizsardzības iestāde, cilts, federālā valdība vai štata valdība var saukt pie atbildības personu, kas arestēta cilšu zemē. Nav stingru noteikumu par jurisdikciju noziegumiem cilšu zemē, taču kopumā ciltīm var būt jurisdikcija pār mazāk smagiem indiāņu noziegumiem, savukārt štatam vai federālajai valdībai ir jurisdikcija pār citām situācijām.
Neatkarīgi no tā, kam galu galā ir jurisdikcija saukt pie atbildības par noziegumu, daudzām ciltīm ir cilšu tiesībaizsardzības iestādes, kas ir juridiski atbildīgas par cilšu zemju uzraudzību un likumu izpildi. Cilšu tiesībaizsardzības darbinieks neatšķiras no vietējā, štata vai federālā tiesībaizsardzības darbinieka ar to, ka viņš vai viņa var veikt arestus, iztaujāt aizdomās turamos un kopumā uzturēt mieru savā jurisdikcijā. Finansējumu cilšu tiesībaizsardzībai galvenokārt nodrošina federālā valdība.
Lai gan tiek sagaidīts, ka cilšu tiesībaizsardzības aģentūrām jāveic tie paši uzdevumi, kas jāveic jebkurai citai tiesībaizsardzības iestādei, tām bieži vien ir vairāk teritorijas, kas jāaptver ar mazākiem resursiem nekā citām tiesībaizsardzības iestādēm. Cilšu zemes bieži ir plašas un savvaļas, un cilšu tiesībaizsardzības darbiniekiem vajadzības gadījumā nav citu tiesībaizsardzības iestāžu palīdzības, kā to dara daudzas citas policijas aģentūras. Cilšu zemēs vidēji ir mazāk nekā puse virsnieku, kas ir pieejami, lai apkalpotu tos pašus iedzīvotājus, kas ir necilšu zemēs. Turklāt cilšu darbiniekiem ir jāsaprot un jāstrādā tajā sarežģītais jurisdikcijas jautājumu tīkls, kas ir unikāls cilšu zemēm.