Cyberslacking ir termins, ko lieto, lai aprakstītu slepus interneta izmantošanu gadījuma izklaidei vai personiskiem mērķiem darba laikā. Iespējams, ka cilvēki, kuri ir atslābuši kiberneattiecībās, strādā ikdienišķam novērotājam, taču patiesībā viņi var darīt jebko, sākot no sērfošanas pornogrāfijā un beidzot ar spēļu spēlēšanu. Daži uzņēmumu vadītāji uzskata, ka kiberatslābums nopietni samazina viņu darbinieku produktivitāti, un tāpēc ir izstrādātas metodes, lai noteiktu jebkādu personisku interneta lietošanu.
Cilvēki ir bijuši kiberatslābumi kopš interneta pirmsākumiem, taču, uzlabojoties tīkla tehnoloģiju efektivitātei, tas parasti ir kļuvis izplatītāks. Sociālo tīklu vietnes daļēji bija atbildīgas par personīgo interneta lietošanas pieaugumu darbā, un piekļuve straumēšanas video bija vēl viens galvenais vaininieks. Laika gaitā cilvēkiem parasti kļuva vieglāk piekļūt dinamiskam vai sociālajam saturam, un dažiem bija grūti pretoties šim kārdinājumam.
Viena no biežākajām kiberatslābumu cilvēku darbībām ir pornogrāfisku vietņu apmeklēšana. Šo darbību īpaši nicina daudzi uzņēmumu vadītāji, jo tas var radīt sarežģītas sociālās problēmas darba vietā. Piemēram, viens darbinieks var pieķert citu, kas skatās pornogrāfisku saturu, vai arī viens darbinieks var izlemt nosūtīt pornogrāfisku saturu saviem kolēģiem pa e-pastu, kas dažiem cilvēkiem var likties neērti vai dusmīgi.
Lai ierobežotu kiberatslābumu, ir izmantotas vairākas metodes. Lielākā daļa no tiem ir programmatūras risinājumi, kas uzrauga darbinieku datorus. Daudzas programmatūras pakotnes arī ļauj darba devējam iekļaut noteiktas vietnes melnajā sarakstā, lai darbinieki tās vispār nevarētu izmantot. Kad strādnieks tiek pieķerts, viņš parasti tiks kaut kādā veidā disciplinēts vai, iespējams, tiks atlaists. Dažādi uzņēmumi šim jautājumam ir piemērojuši dažādus iecietības līmeņus, daži pastāvīgi atlaiž cilvēkus, bet citi ir daudz piedodošāki.
Daudzi cilvēki, kas iesaistās kiberatslābumā, nejūtas, ka krāpj savus darba devējus, un daži uzskata, ka smagnējās metodes, ko vadītāji izmanto, lai ierobežotu darbību, patiesībā ir negodīga privātuma aizskaršana. Daži no viņiem saka, ka patiesībā paspēj paveikt vairāk, jo iespēja izmantot internetu sniedz lielisku iespēju atsvaidzināt prātu. Citiem var būt darbs, kurā nav nepieciešama pastāvīga darbība, un viņi uzskata, ka dabiskās dīkstāves laikā var atslābt, tehniski nenodarot kaitējumu uzņēmumam. Daži arī apgalvo, ka viņi vienmēr ir veikuši nelielus pārtraukumus parastas dienas laikā, un viņiem šķiet, ka kiberatslābums faktiski nepalielina papildu dīkstāves.
SmartAsset.