Kas ir dabasgāzes nākotnes līgumi?

Katram nākotnes līgumam ir iepriekš noteikts apjoms, kvalitātes prasības, piegādes punkts un piegādes periods, piemēram, konkrēts mēnesis, ceturksnis vai gads. Eiropā galvenais cenas orientieris ir Nīderlandes virtuālais tirdzniecības punkts TTF (Title Transfer Facility), kura nākotnes līgumus tirgo biržā ICE Endex, un tieši TTF kotācijas visbiežāk piemin, runājot par gāzes cenu Eiropā. Amerikas Savienotajās Valstīs līdzīgu lomu pilda Henry Hub kotācijas biržā NYMEX. Baltijas reģionā darbojas reģionāla gāzes birža, kurā tirgo galvenokārt tūlītējos un īstermiņa produktus, savukārt ilgāka termiņa riska ierobežošanai Latvijas tirgus dalībnieki izmanto Eiropas biržu produktus.

Tehniski darījums notiek ar klīringa iestādes starpniecību, kas kļūst par darījuma partneri abām pusēm un tādējādi novērš risku, ka otra puse nesamaksās. Abām pusēm jāiemaksā sākotnējā drošības nauda jeb marža, un katru dienu pozīcija tiek pārvērtēta pēc tirgus cenas; ja cena kustas pret pozīciju, nodrošinājums jāpapildina. Tieši šis mehānisms iesācējiem ir visbīstamākais: iemaksātā drošības nauda ir tikai neliela daļa no līguma vērtības, tāpēc zaudējumi var pārsniegt sākotnēji iemaksāto summu. Lielākā daļa līgumu netiek izpildīta ar fizisku piegādi, bet tiek slēgta ar pretēju darījumu vai norēķināta naudā.

Riska ierobežošanas loģiku vislabāk parāda piemērs. Rūpniecības uzņēmums, kas zina, ka ziemā patērēs noteiktu gāzes apjomu, var nopirkt nākotnes līgumus uz ziemas mēnešiem un tādējādi fiksēt izmaksas budžetā. Ja tirgus cena pieaug, uzņēmums pārmaksā par fizisko gāzi, bet nopelna uz nākotnes līguma; ja cena krīt, notiek pretējais. Rezultāts ir prognozējamība, nevis peļņa: riska ierobežošanas mērķis nav uzminēt cenu, bet noņemt nenoteiktību. Tieši tāpēc uzņēmumi, kas sāk vērtēt riska ierobežošanu pēc tā, cik tā „nopelnīja“, parasti to pamet nepareizā brīdī.

Latvijas uzņēmumam, kas grib fiksēt gāzes izmaksas, praksē ir divi ceļi. Pirmais ir vienoties ar gāzes tirgotāju par fiksētas vai daļēji fiksētas cenas līgumu; tad riska pārvaldību veic tirgotājs, bet tās izmaksas ir iekļautas cenā. Otrais ir atvērt pozīciju biržā ar bankas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību, kas prasa nodrošinājumu, iekšēju lēmumu pieņemšanas kārtību un cilvēku, kurš pozīcijai seko līdzi katru dienu. Mazam un vidējam patērētājam pirmais ceļš gandrīz vienmēr ir vienkāršāks, jo otrajā gadījumā izmaksas rada ne tikai komisijas, bet arī nepieciešamība pastāvīgi turēt brīvus līdzekļus maržas papildināšanai.

Gāzes cenas ir īpaši svārstīgas, jo pieprasījumu nosaka laikapstākļi, bet piedāvājumu ietekmē infrastruktūra un ģeopolitika. Eiropas tirgū nozīme ir krātuvju piepildījumam, sašķidrinātās dabasgāzes plūsmām un cauruļvadu jaudai. Latvijā šo ainu veido Inčukalna pazemes gāzes krātuve un reģiona sašķidrinātās dabasgāzes termināļi, tāpēc vietējā tirgus dalībnieki seko līdzi gan TTF kotācijām, gan reģionālajiem rādītājiem. Atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecību Eiropas Savienībā regulē finanšu instrumentu tirgus regulējums un vairumtirdzniecības enerģijas tirgus godprātības noteikumi, uzraudzību veic Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde un nacionālās uzraudzības iestādes, Latvijā Latvijas Banka.