Datīvu gadījums ir gramatiskais gadījums, ko izmanto netiešiem objektiem daudzās valodās. Visbiežāk netiešais objekts seko darbības vārdam, piemēram, “dot”, un norāda, ka personai kaut kas tiek darīts vai viņam kaut kas tiek dots. Angļu valodā netiešais objekts seko darbības vārdam un ir pirms tiešā objekta. Citās valodās gan vārda izvietojums, gan funkcija datīvu gadījumā var būt elastīgāka.
Darbības vārdi, kas var uztvert tiešus objektus, ir pazīstami kā “ditransitīvi”, jo tie var izmantot gan tiešus, gan netiešus objektus. Darbības vārdi, kas nozīmē “dot” vai “sūtīt”, ir visizplatītākie ditransitīvi, piemēram, “Es tev došu atslēgu”. Šajā piemērā “jūs” ir netiešais objekts, un “atslēga” ir tiešais objekts. Citi darbības vārdi dažkārt var izmantot netiešus objektus, piemēram, “Džeks izrakstīs Aleksam čeku”. Šajā gadījumā datīvs norāda, kam kaut kas tiek darīts.
Datīvus nevajadzētu jaukt ar prievārdu frāzēm, kurām var būt tāds pats semantisks mērķis. Vārdam “Džordžs piegādā picu Elizabetei” nav netieša objekta, jo “Elizabetei”, kas norāda, kam pica tika pasniegta, ir prepozīcijas frāze, kas nāk aiz tiešā objekta. Tas nav datīvu gadījumā. Šo teikumu var pārformulēt kā “Džordžs iedod Elizabetei picu”, kurā pēc tam būtu ietverts netiešs objekts.
Gramatiķi nav vienisprātis par to, vai angļu valodai ir patiess datīvs. Stingri sakot, “gadījums” norāda, ka vārdam ir veiktas zināmas izmaiņas morfoloģijā vai pareizrakstībā, lai norādītu uz tā funkciju teikumā. No otras puses, vārds angļu valodā tiek parādīts kā netiešs objekts pēc tā izvietojuma teikumā, nevis pēc paša vārda formas. Vietniekvārdi dažkārt ir izņēmumi, piemēram, “Kam jūs iedevāt saldējumu?” kur “kurš” mainās uz “kam”, jo tam ir netieša objekta loma. Tā kā “kurš” ir arī forma, ko izmanto tiešajiem objektiem, daži gramatiķi abus kopā klasificē kā objektīvo gadījumu.
Datives ir gan daudz izplatītāks, gan daudz noderīgāks latīņu valodā nekā angļu valodā. Papildus tam, ka tas tiek izmantots kā netiešs objekts, datīvu reģistrs var pildīt arī to pašu funkciju, ko angļu valodā pilda prievārda frāze. Piemēram, teikums Bonum mihi videtur tiek tulkots kā “Man tas šķiet labi”. Datīvs mihi tiek tulkots kā “man”, lai gan tas nav netiešs objekts. Latīņu valodā ir arī ieguvuma datīvs, kas norāda, ka kaut kas tika darīts konkrētas personas labā, piemēram, Condo librem tibi vai “Es atnesu grāmatu jums”. Citi datīva lietojumi latīņu valodā ietver mērķa datīvu, atdalīšanas datīvu, interešu datīvu un valdījuma datīvu.
Daži gramatiķi apgalvo, ka šie alternatīvie datīva lietojumi locītās valodās faktiski veido atsevišķus gadījumus un ka patiesais datīvs tiek izmantots tikai netiešiem objektiem. Piemēram, dažās koine grieķu gramatikās ir uzskaitīti datīvu, lokatīvu un instrumentālie gadījumi, kur citās ir tikai datīvs. Visu trīs gadījumu forma ir vienāda, bet funkcijas atšķiras.