Deguna iepakojums ir deguna asiņošanas ārstēšanas metode, kurā deguns ir piepildīts ar absorbējošu materiālu, lai apturētu asiņošanu. Citas deguna asiņošanas ārstēšanas iespējas ietver asiņojošo asinsvadu cauterizāciju, lai apturētu to asiņošanu, un ķirurģiju, lai novērstu iedzimtas novirzes, kas var izraisīt neparasti augstu deguna asiņošanu. Ir svarīgi, lai deguna blīvēšanu veiktu pieredzējis ārsts, jo pastāv risks.
Ir divi dažādi avoti deguna blīvēšanai. Viens no tiem ir fasēts deguna iepakojuma produkts, kas paredzēts ievietošanai degunā kā viena vienība. Šie izstrādājumi bieži ir izgatavoti no putām, un pēc ievietošanas tie izplešas, lai noturētu sevi vietā. Fasētajiem produktiem var būt arī caurules, kas nodrošina gaisa apmaiņu, kā arī mazi rokturi, lai tos varētu pārvietot vai izņemt. Šie produkti tiek piegādāti sterilā iepakojumā un ir paredzēti vienreizējai lietošanai.
Vēl viens avots ir vienkārši marle vai citi pārsienamie materiāli, kas ir pieejami brīdī, kad pacientam ir deguna asiņošana. Viena no šīs metodes problēmām ir tā, ka iepakošanas procesā var tikt ievainots deguns, jo ārstam, iespējams, būs jāizmanto tādi instrumenti kā knaibles. Gatavojot deguna iepakojumu no pārsienamiem materiāliem, jābūt uzmanīgiem, lai pārliecinātos, ka tas ir stingri vietā, bet nekaitē pacientam.
Dažos gadījumos deguna iepakojums var būt ārstniecisks. Zāles var būt paredzētas, lai veicinātu recēšanu, apturētu asiņošanu vai mazinātu sāpes un sāpīgumu degunā. Ērtības labad iepakoti deguna iepakojumi var būt ar premedikāciju. Jebkurā gadījumā iepakojums izdara spiedienu, vienlaikus absorbējot asinis, lai apturētu asiņošanu un nodrošinātu pacienta komfortu.
Viens no deguna iepakojuma riskiem ir tāds, ka tas var kavēt elpošanu no deguna, kas nozīmē, ka pacientam ir jāelpo caur muti, un ir svarīgi pārliecināties, ka mutes elpceļi ir tīri. Jāpārbauda, vai pacientam nav asiņu pazīmju, kas varētu pilēt kaklā, un jāmudina sēdēt taisni vai nedaudz atgāzties un nenogulties līdz galam.
Deguna maisiņus var noņemt pēc dažām stundām vai dienām, atkarībā no ievietošanas iemesliem un pacienta gadījuma specifikas. Ārstam jāveic izņemšana, lai varētu pārbaudīt, vai degunā nav nekādu ilgstošu problēmu pazīmju. Pacientam var ieteikt dažas dienas atturēties no deguna raušanas vai pūšanas, lai tas varētu atgūties.