Kas ir Derības šķirsts?

Derības šķirsts ir Vecajā Derībā minētais trauks, kas tika izmantots, lai pārnēsātu tabletes, kurās bija desmit baušļi. Saskaņā ar Bībeli Mozus šķirstu izgatavoja pēc Dieva pavēles pēc tam, kad Sinaja kalnā viņam tika atklāti desmit baušļi. Daži Bībeles pētnieki uzskata, ka bija divi šādi trauki, pagaidu kuģa, ko uzbūvēja Mozus, kam sekoja Bezalels, kurš arī uzcēla tabernakuli, kurā atradās šķirsts. Kuģis pazuda pēc tam, kad babilonieši iznīcināja Jeruzalemes pilsētu, tostarp templi. 587. gadā p.m.ē., un spekulācijas par tās likteni ir saglabājušās līdz mūsdienām.

Saskaņā ar ierakstiem Derības šķirsts bija ļoti iespaidīga konstrukcija, klāta ar zeltu un papildināta ar smalkiem ķerubiem, kas atradās blakus žēlastības sēdeklim, kas reizi gadā Jom Kipurā tika apliets ar upura vērša asinīm. Tas bija arī rituālu pārņemts. Tas tika glabāts Vissvētākajā vietā, tempļa apgabalā, kurā drīkstēja iekļūt tikai augstais priesteris, un tikai Jom Kipurā. Šķirstam katrā pusē bija zelta gredzeni, caur kuriem tika izlaista stienis, kad tas bija jātransportē.

Senie ebreji nesa kuģi līdzi kaujā un apspriedās ar to līdzīgi kā orākuls. Bībele apraksta Šķirstu kā ārkārtīgi spēcīgu, kas spēj, piemēram, novērst šķēršļus ceļojošo ebreju ceļā, sadedzinot ērkšķus no ceļa un izžāvējot upes. Samuēla grāmatā ir aprakstīts septiņu mēnešu periods, kurā filistieši, kuri kaujā bija sakāvuši izraēliešus, atradās Derības šķirsta īpašumā. Šajā laikā filistieši cieta no sērgām, tostarp pūtītēm un pelēm, kas beidzās, kad viņi atdeva Šķirstu.

Pēc tam, kad 587. gadā p.m.ē. tika iznīcināts un izlaupīts Jeruzālemes templis, Derības šķirsta atrašanās vieta Bībelē vairs nav minēta. Daudzi vēsturnieki pieņem, ka tas tika iznīcināts, bet dažas tradīcijas uzskata, ka tas tika noņemts vai paslēpts pirms babiloniešu iebrukuma vai nu ar ebrejiem; Etiopijas imperators Meneliks I, iespējamais karaļa Zālamana dēls un Šābas karaliene; vai ar dievišķas iejaukšanās palīdzību. Lai gan dažādas organizācijas ir apgalvojušas, ka zina šķirsta atrašanās vietu vai ir to īpašumā gadsimtu gaitā, neviens no šiem pārskatiem nav bijis galīgs. Tās liktenis, visticamāk, paliks noslēpums pārskatāmā nākotnē.