Dinamiskais darbības vārds, ko var saukt arī par finitīvu darbības vārdu vai darbības vārdu, ir darbības vārds, kas apraksta kādu progresīvu darbību. Dinamiskus darbības vārdus var izmantot, lai aprakstītu darbību, kurai ir ilgums un beigu punkts, piemēram, teikumā “Mēs šovakar dosimies uz kino”. Dinamiskais darbības vārds ir pretstats statīvam darbības vārdam, kas izsaka nosacījumu vai īpašību, kas, visticamāk, nemainīsies. Dinamiskus darbības vārdus var izmantot, lai aprakstītu fiziskas vai garīgas darbības, tāpēc “Viņa šovakar gatavo vakariņas” un “Viņa domā, ko pagatavot vakariņās” ir dinamisku darbības vārdu piemēri. Procesus, piemēram, ledus kubiņu kušanu, var aprakstīt arī, izmantojot dinamiskos darbības vārdus.
Dinamiskie darbības vārdi ir darbības vārdi, kas apraksta kādu darbību, procesu, notikumu vai notikumu. Dinamiskie darbības vārdi tiek saukti arī par finitīviem darbības vārdiem un darbības vārdiem. Teikā “Viņa dzied” ir dinamisks darbības vārds. Dinamiskajam darbības vārdam ir ilgums, kas nozīmē, ka darbība sāksies un galu galā beigsies, lai gan beigu punkts var nebūt definēts. Turklāt darbība darbības vārda var būt vai vēl nav notikusi. Teikā “Viņa iepērkas” darbība notiek tagadnē, savukārt darbība teikumā “Rīt iešu iepirkties” vēl nav notikusi.
Dinamisks darbības vārds ir tieši pretējs statīvam darbības vārdam. Statīvs darbības vārds izsaka stāvokli, stāvokli, īpašību vai uztveri, kas ir statiska un, visticamāk, nemainīsies. Teikumā “Es ienīstu brokoļus” darbības vārds ir statīvs. Runātāja nepatika pret kādu konkrētu ir fakts. Tam nav ilguma, jo maz ticams, ka tas mainīsies. No otras puses, ja runātājs teica: “Es vakariņās ēdīšu brokoļus, lai gan man tas īsti negaršo”, darbības vārds ir dinamisks. “Es dzirdu mūziku” satur statīvu darbības vārdu, savukārt “Es klausos mūziku” satur darbības vārdu, kas ir dinamisks.
Ir vairāki veidi, kā izmantot dinamiskos darbības vārdus. Acīmredzot darbības vārdus var izmantot, lai aprakstītu vai izteiktu darbību, piemēram, “Bērni visu dienu spēlējās parkā.” Dinamiski darbības vārdi attiecas ne tikai uz fiziskām, bet arī uz garīgām darbībām, piemēram, teikumos “Viņa sapņo” un “Es domāju par to, kas man jādara rīt”. Procesu var aprakstīt arī, izmantojot dinamisku vai finitīvu darbības vārdu, piemēram, teikumā, piemēram, “Steiki uz grila deg” vai “Audums uz šī dīvāna izbalinās”.