Dividenžu likme ir kopējās dividendes, kas sagaidāmas katru gadu uz vienu parasto akciju vai priekšrocību akciju. Likme var būt ļoti svarīga gan investoriem, kuri ir atkarīgi no dividendēm kā ieguldījumu stratēģijas, gan tiem, kuri vēlas iegādāties akcijas uzņēmumā vai portfelī. Šo likmi nosaka, reizinot ceturkšņa dividenžu likmi ar četriem un pēc tam pievienojot iespējamās papildu dividendes.
Lai sniegtu piemēru, pieņemsim, ka uzņēmuma Widget, Inc. dividenžu deklarācija ir vienā ceturtdaļā 1 ASV dolāra (USD) apmērā. To var prognozēt četros ceturkšņos līdz gada dividendēm 4 USD apmērā. Par aktīvu pārdošanu var būt arī papildu vienreizēja dividende USD 25 USD apmērā par akciju. Tas būtu vienāds ar gada dividenžu likmi USD 4.25 USD par akciju.
Dividenžu likme daudzos veidos ir atkarīga no korporācijas direktoru padomes, kas ir tie, kas deklarē ceturkšņa dividendes. Patiešām, pieņemot šos lēmumus, direktoru padome ietekmē ne tikai viņu uzņēmumu, bet arī daudzu investoru portfeli. Bankas bieži izmanto šo likmi kā mārketinga instrumentu, reklamējot savus portfeļa piedāvājumus plašai sabiedrībai.
Jāņem vērā, ka dividenžu likme parasti ir tikai prognoze. Lielākā daļa banku, kas uzskaita dividenžu likmes ieguldījumu iespējām, piemēram, portfeļiem, atzīmē, ka tā ir prognozētā likme, kas var mainīties. Lai gan prognozes mēdz būt ļoti precīzas dažu procentu punktu robežās, noteiktās situācijās tas var būtiski mainīties.
Dividenžu likme var būt regulējama vēlamajām akcijām. Tas parasti ir noteiktā publicēto skaitļu diapazonā un ir cieši saistīts ar procentu likmēm attiecīgajā laika periodā. Tomēr tas nav visizplatītākais priekšrocību akciju dividenžu likmes veids.
Otrs, biežāk izmantotais priekšrocību akciju variants ir fiksēta dividenžu likme. Šāda veida dividendes tiek izmaksātas, pamatojoties uz akcijas nominālvērtību, kas ir akciju valsts vērtība, un bieži tiek norādīta kā procentuālā daļa no šīs vērtības. Tādā veidā faktiskais maksājums var mainīties, pamatojoties uz akciju vērtību.