Dolāra trūkums rodas, ja valstij nav pietiekami daudz dolāru, lai samaksātu par importu no ASV. Tas bieži vien rada bažas jaunattīstības tirgos, taču atkarībā no valsts fiskālās politikas tas var ietekmēt arī nobriedušākus tirgus. Tomēr šajos jaunattīstības tirgos dolāra trūkums var būt īpaši kritisks.
Investoriem ieguldot un un uzņēmumiem noguldot naudu ārvalstu bankās, valstī pieejamie dolāri pieaug. Tomēr, ja ir bažas par finanšu sistēmu vai ja investori redz labāku darījumu citur pasaulē, tas var izraisīt milzīgu pieprasījumu pēc šo noguldījumu atgriešanas: masveida izņemšanu. Protams, šīs bankas parasti nesēž uz naudas, bet ir reinvestējušas un aizdevušas dolārus aizņēmējiem. Ja pieprasījums pārsniedz spēju maksāt dolāros nekavējoties, veidojas dolāru deficīts.
Ja nav pietiekami daudz dolāru, lai samaksātu par ASV preču importēšanu, pastāv iespēja, ka šīs preces netiks piegādātas, jo piegādātājam netiek garantēts pieņemams maksājuma veids. Pēc tam bankas vai pati valsts var aizņemties vairāk dolāru no citām valstīm vai bankām vai meklēt palīdzību no ASV valdības. Daudzos gadījumos ASV valdība ārvalstu palīdzību dolāra trūkuma apstākļos uzskata par labu, jo tā ļauj importēt ASV preces, tādējādi uzlabojot iekšzemes ekonomiku, kā arī parāda labo gribu valstij, kurai tā ir nepieciešama. .
Tomēr var būt gadījumi, kad ASV valdība nevēlas sniegt ārvalstu palīdzību dolāra trūkuma laikā vairāku iemeslu dēļ, izraisot turpmāku krīzi konkrētā valstī. ASV var nepiekrist sniegt palīdzību citu politisko domstarpību dēļ, kas tai varētu būt ar ārvalstu valsti. Tas var izraisīt ekonomikas sabrukuma iespējamību un likt valstij vairāk uzklausīt ASV prasības. Protams, tas varētu arī vēl vairāk nostiprināt svešo nāciju savās pozīcijās.
Dolāra trūkums ir arī ļoti būtisks, jo liela daļa ārējās tirdzniecības vienkāršības labad tiek veikta ar ASV dolāru. Tādējādi ASV dolāru trūkums var kaitēt ne tikai tirdzniecībai ar ASV, bet arī daudzām citām lietām, piemēram, tādām precēm kā graudi un nafta. Tas īstermiņā var izraisīt pārtikas vai enerģijas deficītu, tādējādi izraisot vēl lielākus nemierus valstī, kuru jau tā ir nospieduši saspringtie ekonomikas laiki.