Dzeltenais saldais āboliņš (Melilotus officinalis) jeb dzeltenais melilots ir augs ar dzeltenu, maigi smaržīgu ziedu puduriem un zaļumiem, kas smaržo pēc siena. To parasti aug laukos. Tiek uzskatīts, ka viela, ko sauc par kumarīnu, ko ražo augs un kam piemīt asinis šķidrinošas īpašības, ir atbildīga par tā sienam līdzīgo aromātu. Dažos apgabalos dzelteno melilotu var saukt arī par Karaļa āboliņu, jo tika uzskatīts, ka to izmantoja Henrijs VIII. Turklāt tā dzeltenie ziedi atgādina vainagu.
Visā šī āboliņa plašā vēsturē tas ir izmantots kā pārtika. Ziedi, neapstrādāti vai termiski apstrādāti, ir ēdami. Dzeltenā saldā āboliņa saknes, lapas un sēklu pākstis ir arī ēdamas. Tos parasti gatavo kā dārzeņus un ēd. Tāpat arī jaunās lapas bieži lieto salātos.
Turklāt dzeltenās melilotes ziedus un sēklas var izmantot kā aromatizētāju. Piemēram, franči to ir izmantojuši kā aromatizētāju trušu pildīšanai gadsimtiem ilgi. Turklāt dzeltenā saldā āboliņa ziedi un sēklas ir izmantotas daudzu veidu sieru aromatizēšanai. Visā Eiropā un citos reģionos lapas un ziedi ir izmantoti zupu, sautējumu un marināžu aromatizēšanai.
Dzeltenajam saldajam āboliņam ir arī ievērojamas ārstnieciskas īpašības. Piemēram, tas ir izmantots kā antikoagulants, diurētiķis, caurejas līdzeklis, stimulants un toniks. Augu var kūpināt vai pagatavot tēju un lietot iekšā, vai pagatavot kā sautējošu kompresi ārējai lietošanai. Tās ievērojamākie līdzekļi ir hemoroīdu, varikozu vēnu, meteorisms un citu kuņģa-zarnu trakta traucējumu ārstēšanai. Dzeltenais melilots arī palīdz samazināt trombozes jeb blot trombu risku.
Galvassāpes, sāpīga urinēšana, sirdsklauves, menstruācijas un muskuļu sāpes var mazināt ar dzeltenā saldā āboliņa līdzekļiem. Ir zināms, ka tas dažiem cilvēkiem mīkstina un nomierina ādu. Tā kā augs darbojas kā viegls nomierinošs līdzeklis, tējas veidā tas var palīdzēt mazināt bezmiegu un nervu spriedzi. Kā sautējoša komprese tā var būt ideāli piemērota acu iekaisumiem, čūlām, pietūkušām locītavām, zilumiem, augoņiem, nelielām brūcēm un reimatismam.
Dzeltenā saldā āboliņa lapas var žāvēt un izmantot kā kukaiņu atbaidīšanas līdzekli, un tiek uzskatīts, ka tās ir īpaši labas kožu atbaidīšanai. Šīs lapas kādreiz tika izmantotas arī spilvenu un matraču pildīšanai, lai gan mūsdienās tas tiek darīts reti, ja vispār. Parasti augu novāc vasarā un pēc tam žāvē vēlākai lietošanai.
Ja dzeltenā saldā āboliņa lapas netiek pareizi izžāvētas, tās var sabojāties, radot toksisku antikoagulantu. Toksīns, ko sauc par dikumarolu, faktiski tiek pārveidots no kumarīna un novērš asins recēšanu. Dikumarols ir tik spēcīgs, ka tas bieži vien ir sastāvdaļa, kas atrodama daudzos žurku indes veidos. Papildus tam, ka augs spēj ražot šo kaitīgo vielu, ir ieteicams neparakstīt līdzekļus, kas satur dzelteno melilotu, cilvēkiem ar sliktu asins recēšanu anamnēzē.