Kas ir dzeramnaudu saņemoši darbinieki?

Dzeramnauda ir brīvprātīgs maksājums par apkalpošanu, un klients to var atstāt vai neatstāt pēc saviem ieskatiem. Latvijā nav paraduma, kas noteiktu obligātu apmēru, un rēķinā automātiski iekļauta apkalpošanas maksa ir pavisam cita lieta: ja uzņēmums to piemēro, par to jāinformē iepriekš, piemēram, ēdienkartē vai pie ieejas, jo patērētājam pirms darījuma jāzina galīgā cena. Neskaidri vai slēpti piemaksājumi rēķinā var būt uzskatāmi par patērētāju tiesību pārkāpumu, un par tiem var sūdzēties Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Ekonomiski dzeramnauda darbojas kā mainīga atlīdzības daļa, kas atkarīga no apkalpoto klientu skaita, čeka vidējā lieluma un apkalpošanas kvalitātes. Tieši tāpēc tā ir nestabila: sezonalitāte, laikapstākļi un norēķinu paradumi būtiski maina ienākumus. Praktiskās sekas ir divas. Pirmkārt, dzeramnaudu nevar plānot kā fiksētu ienākumu, tāpēc aizdevuma pieteikumā banka parasti vērtē tikai oficiāli deklarēto algu. Otrkārt, ja dzeramnauda netiek deklarēta, tā neveido sociālās iemaksas, un no tā ir atkarīgs slimības, bezdarbnieka un vecāku pabalsta apmērs, kā arī nākotnes pensija.

Tā kā aizvien biežāk maksā ar karti, daudzos uzņēmumos dzeramnaudu ieskaita uzņēmuma kontā un pēc tam sadala starp darbiniekiem pēc iekšēji saskaņotas kārtības, kas nereti ietver arī virtuves vai administrācijas darbiniekus. Šāda sadales kārtība pati par sevi nav aizliegta, bet tai jābūt caurskatāmai: darbiniekam jāspēj saprast, no kāda kopējā apjoma un pēc kāda principa aprēķināta viņam izmaksātā summa. Strīdi visbiežāk rodas tieši tad, ja sadali nosaka mutiski un maiņas vadītājs to var mainīt pēc ieskatiem.

Nodokļu ziņā dzeramnauda ir personas ienākums. Ja to izmaksā darba devējs, to pievieno darba samaksai un apliek kā algota darba ienākumu; ja klients naudu iedod tieši darbiniekam, par ienākuma deklarēšanu atbild pats darbinieks. Tā kā piemērošanas detaļas un likmes laika gaitā mainās, konkrētais režīms jāpārbauda Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumos vai jāsaskaņo ar grāmatvedi. Sarežģītākajos gadījumos, piemēram, kad dzeramnaudu savāc platforma vai to sadala starp vairākiem uzņēmumiem, ir vērts pieprasīt dienesta uzziņu rakstiski.

Būtiska atšķirība no ASV ir tā, ka Latvijā nepastāv sistēma, kurā dzeramnaudu ieskaita minimālās algas izpildē. ASV vairākos štatos darba devējs dzeramnaudu saņemošam darbiniekam drīkst maksāt zemāku bāzes likmi, ja dzeramnauda to papildina līdz minimumam. Latvijā minimālā mēneša darba alga par normālu darba laiku jāizmaksā pilnā apmērā neatkarīgi no tā, cik dzeramnaudas darbinieks saņēmis. Minimālās algas apmēru katram gadam nosaka Ministru kabineta noteikumi, un to publicē arī Labklājības ministrija.