Lai gan ideja par darbu mājās vai tāldarbu šķiet pilnīgi iespējama, faktiskā prakse dažkārt ir izrādījusies problemātiska. Vai nu strādniekam daļa no savas tradicionālās mājas ir jāizraugās kā funkcionāls birojs, vai arī ir jāizveido elementāra dzīvojamā zona, kas būtībā ir noliktava. Daudzi īres līgumi īpaši aizliedz īrniekiem izmantot savas personīgās vienības jebkāda veida profesionāliem pasākumiem. Viens no šīs pieaugošās problēmas risinājumiem ir dzīvās darba telpas attīstība.
Dzīvojamā darba telpa apvieno personīgo dzīves telpu un profesionālo darba telpu tā, lai neviena no tām netiktu apdraudēta. Visizplatītākais veids, kā izveidot dzīvojamo darba telpu, ir komerciālu bēniņu vai noliktavu atjaunošana, lai gan dažas dzīvojamās darba telpas tiek veidotas no nulles. Bēniņu vai noliktavas platība parasti tiek modernizēta ar visu nepieciešamo santehniku, apkuri un elektrību, kas nepieciešama privātai dzīvojamai telpai. Var izmantot tradicionālos telpu dizainus, vai arī atvērtāks grīdas plāns var izrādīties piemērotāks. Lielas telpas zonas var būt paredzētas dažādām funkcijām, un aizkari vai starpsienas var nodrošināt privātumu.
Dzīvojamās darba telpas darba pusi var arī pārveidot darbinieka vai uzņēmuma vajadzībām. Tā vietā, lai vienkārši uzstādītu datoru guļamistabas stūrī, bēniņu vai noliktavas darba telpā var iekārtot visu darba biroju. Var ienest arī specializētus instrumentus un citu aprīkojumu, lai nodrošinātu strādnieku ar visu, kas viņam varētu būt nepieciešams. Lielākā daļa dzīvojamo telpu netiek izmantotas lieliem ražošanas darbiem vai mazumtirdzniecībai, tāpēc tām nevajadzētu radīt neērtības kaimiņiem ar pārmērīgu troksni, netīrumiem vai klientu satiksmi.
Viens no visizplatītākajiem dzīvās darba telpas izmantošanas veidiem ir mākslinieka studija. Faktiski daudzas dzīvās darba telpas lielākajās pilsētās tiek pārdotas īpaši profesionāliem māksliniekiem. Pamatojums ir diezgan vienkāršs — mākslinieciskiem centieniem, piemēram, tēlniecībai un instalāciju mākslai, ir vajadzīgas lielas darba vietas, taču mākslinieks var vēlēties dzīvot tuvu projektam. Pareizi izstrādāta dzīvā darba telpa nodrošina māksliniekam mājas un atvērtas studijas telpas ērtības, kas nepieciešamas, lai droši radītu un uzglabātu gatavos darbus. Lai gan komerciālās bēniņu telpas vienmēr ir bijušas populāras mākslas aprindās, dzīvās darba telpas parādīšanās ir padarījusi koncepciju par dzīvošanu tuvu projektam vēl pievilcīgāku.
Joprojām ir jāatrisina dažas problēmas saistībā ar dzīvās darba telpas fenomenu. Dažas pilsētas plānošanas padomes un licencēšanas nodaļas nelabprāt apstiprina dzīvojamo platību izveidi komerciālās zonās vai dzīvojamo māju komerciālu izmantošanu. Ir arī jautājums par aplikšanu ar nodokļiem, jo dzīvesvietai ir gandrīz vienāda nozīme katram mērķim. Vai tas tiek uzskatīts par komercuzņēmumu ar īpaši jauku biroju vai dzīvojamo ēku ar īpašnieku, kurš strādā teledarbu? Dzīvojamo darba telpu īrniekiem, iespējams, būs jāpierāda sava kvalifikācija, lai viņi varētu apmesties šāda veida jauktā biroja/dzīvojamā mājoklī.