Dzīvojamais rajons ir teritorija, kurā atrodas mājas. Konkrētāk, vietējā plānošanas komiteja ir zonējusi teritoriju kā teritoriju, kurā var būvēt un apdzīvot mājas. Citi apgabalu veidi ir zonēti komerciāli, lauksaimniecības, rūpnieciski vai jaukti.
Dzīvojamā rajona plānošana var notikt pirms vai pēc teritorijas izveides. Ja teritorija ir zonēta dzīvojamai teritorijai pirms jebkādu konstrukciju uzcelšanas, tad teritoriju var kontrolēt un izveidot skaistāku un ģimenei draudzīgāku dzīvojamo rajonu. Ja teritorija ir iedalīta dzīvojamā zonā pēc tam, kad ir izveidotas struktūras, visus pašreizējos uzņēmumus vai struktūras var iekļaut likumā, kas nozīmē, ka tās var palikt vietā līdz uzņēmuma slēgšanai. Pat tad, ja uzņēmums aizver durvis, dzīvojamo māju zonā joprojām ir komerciālas vai rūpnieciskas struktūras.
Zonēšana dzīvojamā rajonā var izpausties dažādos veidos un ietvert dažādus mājokļu stilus. Dzīvesvietas var būt gan vienas ģimenes, gan vairāku ģimeņu. Tie var būt arī vienstāva vai vairāku stāvu gari. Dzīvokļu komplekss ir piemērs uzņēmumam dzīvojamā rajonā, kas var būt vairākus stāvus augsts. Tas var būt vai nebūt aizliegts šajā teritorijā, atkarībā no vietas zonēšanas noteikumiem.
Veicot apbūvi šajās teritorijās, ir svarīgi ievērot visas teritorijas, kurā tiek iegādāts īpašums, zonējumu. Piemēram, dzīvojamais rajons var būt blakus komercplatībai. Tāpēc varētu vēlēties pārbaudīt tuvējo zemes gabalu zonējumu, lai nodrošinātu, ka ap jauno māju netiks būvēti uzņēmumi.
Zonējums var arī mainīties. Lauku saimniecība, kas pārtrauc darbību, var tikt iedalīta lauksaimniecībā, līdz plānošanas komiteja nolems to mainīt uz dzīvojamo platību. Tajā brīdī uz zemes var būvēt vienas vai daudzģimeņu mājas atkarībā no noteikumiem, ko zonēšanas komiteja nolemj ieviest.
Persona, kas vēlas būvēt dzīvojamo māju komerciālā vai industriālā teritorijā, var pretendēt uz rajona pārzonu. Tāpat persona, kas vēlas veidot uzņēmējdarbību kādā no šīm teritorijām, var pieteikties teritorijas pārdalīšanai. Jāzina pašvaldībā autoritatīvā struktūrvienība, kas ir atbildīga par zonējumu un pārzonējumu, un jāpievērš uzmanība regulārām sanāksmēm. Parasti zonējuma vai pārzonēšanas komitejai ir jāizliek zīmes un jābrīdina nekustamo īpašumu īpašnieki, ja ar kādu īpašumu notiks krasas izmaiņas.