Komponists Džons Keidžs 1912. gadā bija no Losandželosas, Kalifornijā. Pēc neilga laika apmeklēšanas Pomonas koledžā viņš kādu laiku apceļoja Eiropu un 1931. gadā atgriezās ASV, lai studētu mūziku. Viņa skolotāji bija Ričards Buhligs, Ādolfs Veiss, Henrijs. Cowell un Arnold Schoenberg, un viņa pirmās kompozīcijas sekoja Šēnberga 12 toņu pieejai. Viņš pats atrada skolotāja darbu Sietlā un 1936.–1938. gadā nodibināja sitaminstrumentu ansambļus, lai saviem darbiem būtu izpildītāji. Tajā pašā laikā viņš un Merss Kaningems — horeogrāfs, dejotājs un Keidža ilggadējais partneris gan mūzikā, gan dzīvē — izmēģināja sadarbības darbus.
Līdz 1939. gadam Keidžs eksperimentēja ar jaunām kompozīcijas pieejām, tostarp tādu, ko sauc par “sagatavotām klavierēm”, kas ietver priekšmetu ievietošanu klavierēs vai citādi modificēšanu, lai radītu instrumentam neraksturīgas skaņas. Papildus tradicionālajiem akustiskajiem instrumentiem Keidžs priekšnesumiem pievienoja arī magnetofonus, radio un skaņuplašu atskaņotājus. Viņa pirmā ievērojamā uzstāšanās bija sitaminstrumentu ansambļa koncerts Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (MOMA) 1943. gadā.
Keidža interese par austrumu filozofijām, piemēram, dzenbudismu, kas radās nākamajos gados, ietekmēja viņa mūziku. Viņš turpināja mazināt plaisu starp mūziku un citiem skaņas veidiem un radīja shēmas, lai mūzikas izpildījumā ieviestu nejaušus un nejaušus elementus. Tas gan mainīja izpildītāja lomu, gan padarīja priekšnesumus pilnīgi unikālus. Daži priekšnesuma elementi tika atstāti izpildītāju ziņā uz vietas, piemēram, toņi, paņēmieni un nots ilgums, savukārt citus varēja noteikt kāds ārējs avots, piemēram, I Ching. Ar laiku Keidžs muzikālajam priekšnesumam pievienoja citus medijus, taču arī šajos medijos bija nejaušības vai nejaušības elementi, kā viņa darbā HPSCHD no 1969. gada.
Džona Keidža darbs, kas varētu būt vislabāk pazīstams, ir viņa 1952. gada darbs 4′ 33, izrunā kā “Četras minūtes un trīsdesmit trīs sekundes”, kurā viņam ir trīs klusuma kustības. Viņš arī uzrakstīja skaņdarbus, kas bija parādā iedvesmu citiem māksliniekiem, piemēram, Cheap Imitation, 1969. gada skaņdarbs, kura mērķis ir sniegt iespaidu par komponista Erika Satī darbu, un Roaratorio — elektroniskas kompozīcijas nosaukums, kurā iekļauti vārdi no 1939. gada romāna Finnegan’s. Īru rakstnieks Džeimss Džoiss Wake. Keidžs nomira 1992. gadā Ņujorkā.