Eiropijs ir metālisks ķīmiskais elements, kas ir klasificēts starp retzemju elementiem periodiskajā tabulā. Lai gan eiropijs dabā nav sastopams tīrā veidā, to var atrast minerālvielu sortimentā; Ķīna un ASV ir divi galvenie pasaules eiropija avoti minerālu veidā, kas jāapstrādā, lai iegūtu eiropiju un citus elementus. Elementam nav daudz pielietojumu, tāpēc patērētāji reti mijiedarbojas ar to tieši, lai gan dažu televizoru un datoru monitoru ražošanā izmanto eiropija oksīdu.
Pēc izskata eiropijs ir sudrabaini balts, un elements ir arī ļoti mīksts un viegli apstrādājams. Tas ir ārkārtīgi reaģējošs gan ar gaisu, gan ūdeni, un tas mēdz veidot blāvu patinu, pat ja tiek turēts nereaktīvā vidē, piemēram, minerāleļļā. Periodiskajā elementu tabulā elements ir identificēts ar simbolu Eu, un tā atomu skaits ir 63. Tas, starp citu, ir nosaukts par Eiropu.
Pols Emīls Lekoks de Voisbaudrans bija pirmais, kurš 1890. gadā novēroja eiropija spektrālo parakstu. Tomēr šī elementa atklāšana parasti tiek piedēvēta Eugene-Anatole Demarcy, franču ķīmiķim, kuram 1901. gadā izdevās izolēt salīdzinoši tīru formu. tīrs eiropijs tika izolēts tikai 1960. gados, kad tika izmantotas progresīvas metodes reaktīvā elementa iegūšanai no monacīta.
Papildus tam, ka eiropiju izmanto televizoros, to dažkārt izmanto arī kā piedevu lāzeros. Zinātnieki un pētnieki arī strādā ar eiropiju dažādos projektos, un ģeologi izmanto eiropija saturu akmeņos, lai uzzinātu vairāk par tiem. Elements tiek izmantots arī dažos ģenētiskajos skrīninga testos. To var arī leģēt ar citiem metāla elementiem, veidojot īpašus ķīmiskus savienojumus.
Tāpat kā citi retzemju elementi, eiropijs ir nedaudz toksisks, un cilvēkiem, iespējams, vajadzētu izvairīties no tā lietošanas; tas arī nav nepieciešams uzturvērtības ziņā, pat ļoti nelielos daudzumos. Jāizvairās arī no sakarsēta eiropija izgarojumiem, un elementa putekļi var izraisīt ugunsgrēku vai sprādzienbīstamību tā augstās reaģētspējas dēļ. Eiropijam ir arī izotopu sortiments, no kuriem lielākā daļa nav īpaši bīstami.