Kas ir eksporta muitas deklarācija?

Pamatnoteikumi izriet no Savienības Muitas kodeksa, tāpēc kārtība visās dalībvalstīs ir līdzīga. Deklarācijā norāda nosūtītāju un saņēmēju, preču aprakstu un kombinētās nomenklatūras kodu, daudzumu, svaru, vērtību, izcelsmes valsti, galamērķa valsti un transporta datus. Pēc deklarācijas pieņemšanas sistēma piešķir kustības atsauces numuru, un, kad preces faktiski atstāj Savienības teritoriju, izvešanas muitas iestāde to apstiprina.

Šis izvešanas apstiprinājums ir svarīgs ne tikai muitai. Tieši tas ir pierādījums, kas ļauj pārdevējam piemērot pievienotās vērtības nodokļa nulles likmi preču eksportam. Ja apstiprinājuma nav, nodokļu administrācija var uzskatīt, ka eksports nav noticis, un piemērot nodokli darījumam. Tāpēc grāmatvedībā eksporta dokumenti jāglabā kopā ar rēķinu un transporta dokumentiem, un pārdošanas reģistrā ir vērts atzīmēt, vai apstiprinājums ir saņemts.

Deklarācijai parasti pievieno komercrēķinu, iepakojuma sarakstu un transporta dokumentu, bet atkarībā no preces var būt vajadzīgas arī atļaujas: divējāda lietojuma precēm, ieročiem, kultūras priekšmetiem, atsevišķiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem, atkritumiem. Atsevišķi jāpārbauda sankciju režīmi, jo aizliegums izvest konkrētu preci uz konkrētu valsti var pastāvēt neatkarīgi no tā, vai deklarācija tehniski ir iesniedzama. Sankciju pārkāpumam ir smagas sekas, tostarp kriminālatbildība, tāpēc šī pārbaude nav formalitāte.

Bieži pieļautā kļūda ir domāt, ka arī sūtījumam uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vajag eksporta deklarāciju. Nevajag, jo tā ir preču piegāde Savienības iekšienē; tur pienākumi ir citi, piemēram, darījuma atspoguļošana PVN pārskatos un, pārsniedzot noteiktu apjomu, Intrastat pārskata iesniegšana statistikas vajadzībām. Otra izplatīta kļūda ir neprecīzs preces kods vai vērtība: tas var novest pie sūtījuma aizturēšanas, soda vai problēmām saņēmēja valstī.

Praktiskā secība pirmajam eksporta sūtījumam ir šāda. Vispirms uzņēmums saņem EORI numuru un piekļuvi muitas elektroniskajai sistēmai vai izvēlas muitas brokeri, kas darbojas kā pārstāvis. Tad tiek noteikts preces kombinētās nomenklatūras kods, jo no tā atkarīgi gan aizliegumi un atļaujas, gan saņēmēja valsts ievedmuitas nodoklis. Pēc tam pārbauda sankciju un atļauju prasības, sagatavo komercrēķinu un transporta dokumentus, iesniedz deklarāciju un uzrāda preces muitas kontrolei. Visbeidzot seko līdzi, lai tiktu saņemts izvešanas apstiprinājums.

Vērts zināt arī par izcelsmes dokumentiem. Ja starp Eiropas Savienību un saņēmēja valsti ir tirdzniecības nolīgums, pircējs var samazināt ievedmuitas nodokli, ja pārdevējs apliecina preces izcelsmi. Tas ir konkurences arguments, ko daudzi mazie eksportētāji neizmanto. Izcelsmes apliecināšanas kārtība ir atšķirīga katram nolīgumam, un nepatiesa izcelsmes deklarēšana ir pārkāpums, tāpēc šo jautājumu ir vērts vienreiz sakārtot kopā ar muitas brokeri vai konsultantu, nevis minēt katrā sūtījumā no jauna.