Kas ir elastīgā sadursme?

Ir divu veidu sadursmes. Pirmā ir neelastīga sadursme, kas biežāk sastopama ikdienā. Neelastīgas sadursmes laikā daļa kinētiskās enerģijas jeb kustības enerģijas tiek zaudēta trieciena laikā. Šī enerģija tiek pārvērsta cita veida enerģijā, piemēram, skaņā vai siltumā. Elastīgā sadursmē trieciena laikā tiek saglabāta visa abu objektu kinētiskā enerģija.

Pirms divu objektu sadursmes tiem katram ir noteikts kinētiskās enerģijas un impulsa daudzums. Kinētiskās enerģijas daudzums ir atkarīgs no katra objekta masas un ātruma. Enerģijas nezūdamības pamatlikuma rezultātā, kas nosaka, ka enerģiju nekad nevar iznīcināt, kopējai enerģijai pēc divu objektu sadursmes jābūt tādai pašai, kāda tā bija pirms sadursmes. Ja tā ir elastīga sadursme, tad visa enerģija paliek kā kinētiskā enerģija un vienkārši tiek pārvietota no viena objekta uz otru.

Patiesībā neviena sadursme starp lieliem objektiem nekad nav patiesi elastīga sadursme. Tas ir tāpēc, ka, kad lieli objekti sitas viens pret otru, daļa kinētiskās enerģijas vienmēr tiek zaudēta dažādiem citiem enerģijas veidiem, piemēram, skaņai, siltumam vai objekta saspiešanai. Mikroskopiskajā pasaulē, piemēram, atomu vai elektronu magnētiskajā mijiedarbībā, pastāv iespēja, ka sadursme ir elastīga, jo starp objektiem nav fiziska kontakta. Gravitācijas mijiedarbība starp planētām dažreiz tiek klasificēta kā pilnīgi elastīga sadursme.

Gandrīz elastīgas sadursmes piemērs reālajā pasaulē ir mijiedarbība starp divām biljarda bumbiņām. Kad baltā bumbiņa tiek trāpīta, tā iegūst noteiktu kinētiskās enerģijas daudzumu, ko pēc tam pārnes sadursmes laikā ar citu bumbu. Ja sadursme notiek taisnā līnijā, visa kinētiskā enerģija tiek pārnesta uz mērķa bumbiņu, kas nozīmē, ka baltā bumba apstājas un mērķa bumbiņa virzās prom ar tieši tādu pašu ātrumu. Ja bumbiņas sitas leņķī, tad kinētiskā enerģija tiek sadalīta starp tām.