Kas ir elektrostatiskais spēks?

Elektrostatiskais spēks ir parādība, ko izraisa lēni kustīgi vai stacionāri elektriskie lādiņi. To pēta zinātnes disciplīnā, kas pazīstama kā elektrostatika, ko veic pētnieki, analizējot elektromagnētisko mijiedarbību. Konkrēti, elektrostatiskais spēks ir fiziska reakcija, kas satur kopā elektromagnētisko lauku, ko rada subatomiskās daļiņas, piemēram, elektroni un protoni. Lai elektrostatiskie spēki paliktu saliedēti, šīm daļiņām ir neatkarīgi jāuztur gan pozitīvie, gan negatīvie lādiņi un attiecīgi jāreaģē vienai uz otru. Saskaņā ar fizikas likumiem ir četri pamatspēki, kas raksturo daļiņu reakcijas, no kuriem viens tiek uzskatīts par elektromagnētisko spēku, kas noteiktos apstākļos rada elektrostatisko spēku.

Elektrostatiskais spēks starp elektroniem un protoniem ir viens no spēcīgākajiem spēkiem Visumā, pat jaudīgāks par gravitāciju. Ūdeņraža atomam, kas satur tikai vienu elektronu un vienu protonu, ir gravitācijas pamatspēks, kas to satur kopā. Tomēr katra subatomiskā daļiņa var attīstīt arī elektrostatisko spēku, kas kļūst vēl spēcīgāks. Fizikā likumi nosaka, ka starp daļiņām jāiedarbojas spēka lielums, kas ir par 1024 spēcīgāks par vienkāršu gravitāciju. Katrs Visuma atoms tā dabiskajā stāvoklī satur vienmērīgu daudzumu protonu un elektronu, radot spēcīgu elektrostatisko spēku klātbūtni.

Kad divas virsmas saskaras viena ar otru, notiek lādiņu apmaiņa, kā rezultātā attīstās elektrostatiskie spēki. Ja vienā no šiem materiāliem ir pretestība, elektrostatiskie lādiņi ir redzamāki novērotājam. Rezistīvais materiāls saglabā elektrostatisko lādiņu ilgāku laiku, līdz lādiņi tiek neitralizēti, piemēram, ar statisku triecienu.

Kulona likums nosaka pamata teorijas par elektrostatisko pievilkšanas spēku elektrostatikas zinātnē. To 1780. gados izveidoja franču fiziķis Šarls Augustins de Kulons. Viņš izmantoja elektromagnētisma pamatteorijas, lai noteiktu formulas un vienādojumus, kas definēja elektromagnētiskos spēkus un elektrostatiku.

Viens no visbiežāk sastopamajiem elektrostatiskā spēka piemēriem, kas redzams ikdienā, rodas, kad kāds atver plastmasas iepakojumu. Bieži vien šis iepakojums pielīp pie pirkstiem. Tas saistīts ar to, ka iepakojums, kam piemīt elektriski izturīgas īpašības, bija berzējies pret citām virsmām, veidojot elektrostatisko lādiņu. Senie grieķi bija pirmie, kas pamanīja šo jēdzienu, pētot dzintaru. Dzintaram piemīt spēja piesaistīt daļiņas, kad to berzē ar citu materiālu.