Elkoņa sastiepums ir muskuļu un cīpslu ievainojums, kas ieskauj elkoņa locītavu. Celmus iedala no I līdz III atkarībā no celma smaguma pakāpes. III pakāpes elkoņa sastiepums var būt tik smags, ka ir nepieciešama operācija, lai atjaunotu audus, savukārt I pakāpes celms var izzust ar dažu dienu atpūtu. Tāpat kā ar citiem locītavu sastiepumiem, pirms normālas aktivitātes līmeņa atsākšanas ir svarīgi pārliecināties, vai elkonis pilnībā sadzīst, jo, ja to pārāk ātri spiež, ir iespējams smagi no jauna savainot elkoni.
Vairākas lietas var izraisīt elkoņa sasprindzinājumu. Viens no tiem ir pārmērīga lietošana, kā tas notiek ar sportistiem, kuri smagi strādā ar elkoņiem sporta, piemēram, vingrošanas, laikā. Vēl viens ir elkoņa pārmērīgs izstiepums, kas izraisa muskuļu un saišu plīsumus, un trešais izplatītais iemesls ir trauma. Celmiem raksturīgi audu plīsumi, kas var būt no mikroskopiskiem I pakāpes celmā līdz tik lieliem, ka tie ir viegli redzami, kad elkonis ir atvērts vai attēlots III pakāpes celmā.
Elkoņa sastiepuma simptomi ir muskuļu spazmas, pietūkums, jutīgums, spēka zudums, sāpes, karstums un krakšķoši trokšņi elkoņā. Cilvēki var arī pamanīt zilumus, ja spriedzi izraisījusi trauma. Simptomi var parādīties pēkšņi, piemēram, ja elkonis ir pārmērīgi izstiepts un sāpes sākas nekavējoties, vai arī tie var attīstīties laika gaitā, kad elkonis tiek pakāpeniski nostiepts. Cilvēki var arī pamanīt, ka elkoņa pagarināšana, uzlikšana vai pagriešana ir sāpīga.
Lai ārstētu sastiepumu, ir jāatbalsta elkonis, kamēr atjaunojas muskuļu un cīpslu plīsumi. Vieglas slodzes gadījumā elkoni var ievietot ģipsi vai siksnās, lai to imobilizētu, kamēr pacients atpūšas. Var piedāvāt arī pretsāpju medikamentus, lai pacients justos ērti, kamēr elkoņa sastiepums dziedē. Nopietnāku sastiepumu gadījumā var būt nepieciešama operācija, lai novērstu plīsumus, jo ķermenis pats to nevar izdarīt, un roka būs jāimobilizē, kamēr elkonis dziedē.
Fizikālā terapija tiek izmantota atveseļošanās laikā, lai atbalstītu elkoni un palīdzētu tam atjaunot spēku. Fiziskās terapijas sesijas tiks pielāgotas pacientam un slodzei, un terapeits lēnām strādās pie prasīgākiem vingrinājumiem, kad locītava dziedē. Viena lieta, kas jāņem vērā, uzsākot fizikālo terapiju, ir ilgtermiņa mērķi, jo pieeja var atšķirties atkarībā no tā, ko pacients vēlas darīt, kad locītava ir sadzijusi.