Emisijas attiecas uz piesārņojumu, kas tiek izlaists gaisā. Emisiju tirdzniecības sistēma attiecas uz programmu, kas nodrošina elastību un atbildību gadījumos, kad ir noteikti emisiju ierobežojumi. Tas tiek darīts, izsniedzot kredītus piesārņotājiem, kurus var tirgot starp tiem, kas rada mazāk piesārņojuma, un tiem, kas ražo vairāk.
Kioto protokols ir starptautisks līgums, ko daudzas valstis parakstīja kā daļu no vienošanās, kuras mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tie, kas parakstīja šo līgumu, parasti tiek saukti par parakstītājiem. Līdz ar šī līguma dzimšanu radās koncepcija, kas pazīstama kā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Līgums tika izstrādāts, lai pārvaldītu emisiju līmeņus, parakstītājiem izsniedzot noteiktā daudzuma vienības (AAU).
AAU noteica, cik lielu piesārņojumu katrs parakstītājs varētu emitēt. Emisiju tirdzniecības sistēma tika izstrādāta, lai ļautu valstīm gūt peļņu, izmantojot mazāk NDV, nekā tām bija piešķirts. Viņi varēja gūt peļņu, pārdodot savus liekos AAU tām valstīm, kurām vajadzēja vairāk, nekā viņiem bija atvēlēts.
Emisiju tirdzniecības sistēma tika izstrādāta arī kā sodu sistēma. Ja valsts emisijas pārsniedz to NDV, tai būtu jāiegādājas kredīti. Tāpēc to varētu uzskatīt par piemaksu par noteiktā limita pārsniegšanu.
Daudzos gadījumos emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu dēvē par oglekļa tirgu. Tas ir tāpēc, ka oglekļa dioksīds ir viena no gāzēm, kas tiek emitēta visvairāk, un to var visgrūtāk samazināt. Tāpēc oglekļa dioksīda kredītu apmaiņa ir bijusi izplatīta.
Saskaņā ar Kioto protokolu ir arī cita veida vienības, kuras tiek izdotas un kuras var apmainīt. Piemēram, ir sertificētā emisiju samazināšanas (CER) programma. Kredītus var iegūt, izmantojot šo programmu, ja parakstītājs izstrādā emisiju samazināšanas projektu jaunattīstības valstī. Nopelnītos kredītus var pārdot vai izmantot, lai palielinātu valdītāja emisiju limitus.
Emisiju tirdzniecības sistēma ne vienmēr ir starptautiska. Eiropas Savienība (ES) izstrādāja Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēmu (ES ETS). Šī sistēma tika izstrādāta, lai nodrošinātu tirdzniecību starp dažādu ES dalībvalstu dažādiem sektoriem.
Kioto protokols arī ļauj izstrādāt emisiju tirdzniecības sistēmu valsts līmenī. To var panākt, ja valsts NDV tiek iedalītas starp galvenajiem valsts piesārņotājiem. Tas nodrošinās šīm pusēm individuālus emisiju ierobežojumus. Gadījumā, ja uzņēmumam ir lieks NDV, tos var pārdot tām valsts iestādēm, kuras ir pārsniegušas savus ierobežojumus, vai arī tās var pārdot atpakaļ valsts iestādēm.
SmartAsset.