Kas ir endometrija vēzis?

Galvenā brīdinājuma zīme ir asiņaini izdalījumi pēc menopauzes. Jebkura asiņošana, kas sākas pēc tam, kad mēnešreizes izbeigušās vismaz gadu, ir iemesls neatliekami doties pie ārsta, pat ja tā ir niecīga un vienreizēja. Sievietēm pirms menopauzes uzmanība jāpievērš neparasti stiprām vai neregulārām asiņošanām, asiņošanai starp cikliem un ilgstošiem ūdeņainiem izdalījumiem.

Riska faktori lielākoties saistīti ar ilgstošu estrogēna iedarbību bez pietiekama progesterona līdzsvara. Tie ir liekais svars un aptaukošanās, cukura diabēts, policistisko olnīcu sindroms, agrs mēnešreižu sākums un vēla menopauze, neauglība, kā arī estrogēna terapija bez progestagēna. Risku paaugstina arī tamoksifēna lietošana un iedzimtais Linča sindroms, kura gadījumā ģimenē bieži novēro zarnu un dzemdes audzējus.

Izmeklēšana sākas pie ginekologa. Parasti veic transvaginālu ultrasonogrāfiju, kurā mēra endometrija biezumu, un, ja atrade ir aizdomīga, iegūst endometrija materiālu izmeklēšanai. To var paņemt ar aspirācijas biopsiju vai histeroskopijas laikā, kad dzemdes dobumu apskata ar optisku instrumentu. Diagnozi apstiprina tikai audu izmeklējums, savukārt izplatības novērtēšanai izmanto magnētiskās rezonanses vai datortomogrāfijas izmeklējumu.

Praktiskais ceļš Latvijā parasti sākas pie ģimenes ārsta, kurš izraksta nosūtījumu pie ginekologa, vai arī tieši pie ginekologa, jo šī speciālista apmeklējumam nosūtījums nav vajadzīgs. Ja izmeklējumos rodas aizdomas par ļaundabīgu procesu, tālāko izmeklēšanu un ārstēšanu organizē slimnīca ar onkoģinekoloģijas profilu. Latvijā noteiktos gadījumos ir paredzēta ātrāka izmeklējumu saņemšanas kārtība pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu, un par to ir vērts pajautāt ārstam, kurš izraksta nosūtījumu.

Ārstēšanas pamatā ir operācija, kurā izņem dzemdi, olvadus un olnīcas, vajadzības gadījumā arī limfmezglus. Atkarībā no audzēja veida un stadijas papildus var būt nepieciešama staru terapija, ķīmijterapija vai hormonālā terapija. Ārstēšanas plānu nosaka speciālistu konsīlijs, un tas vienmēr ir individuāls.

Biežākā kļūda ir gaidīšana. Vienreizēju asiņošanu pēc menopauzes nereti izskaidro ar stresu, fizisku slodzi vai zālēm un atliek vizīti uz vairākiem mēnešiem, lai gan tieši šis simptoms parādās agrīni un dod labu iespēju atklāt slimību ārstējamā stadijā. Otra kļūda ir paļaušanās uz to, ka pēdējā ginekologa apmeklējuma laikā viss bijis kārtībā: dzemdes kakla citoloģiskais izmeklējums, ko veic skrīningā, endometrija vēzi neatklāj.