Endorfīni ir ķīmiskas vielas, ko sauc par peptīdiem, kas veidojas organismā. Tiem ir tāda pati ietekme uz cilvēku kā opijam vai morfijam. Rezultātā tie faktiski samazina sāpju sajūtu ķermenī un var radīt svētlaimes vai eiforijas sajūtu. Tie bieži tiek radīti un atbrīvoti, kad cilvēks vingro; kļūst satraukti; vai pat ēd noteiktus ēdienus, piemēram, pikantos piparus vai šokolādi.
Parasti endorfīni darbojas, piesaistoties receptoriem, kas ir paredzēti, lai mazinātu sāpju sajūtu. Rezultātā, tiklīdz ķīmiskās vielas tiek atbrīvotas, cilvēki var veikt darbības, kas kādreiz bija neiespējamas ķermeņa sāpju dēļ. Piemēram, skrējēja var noskriet garākus attālumus, kad endorfīni pievienojas receptoriem, lai mazinātu sāpes kājās vai ceļos.
Ķermenis ražo apmēram 20 veidu endorfīnu. Lai gan pētnieki joprojām pēta, kā tie ietekmē ķermeni, viņi uzskata, ka beta-endorfīni nodrošina visspēcīgāko eiforijas sajūtu. Kad tas tiek atbrīvots, tas neļauj ķermenim signalizēt par sāpēm. Faktiski daudzi pētnieki uzskata, ka beta-endorfīni bloķē sāpju sajūtu cilvēkiem, kuri tiek pakļauti lielai traumai. Piemēram, ja persona sagriež roku, viņa var nejust sāpes uzreiz, jo signāls, kas parasti izpaustu sāpes, tika bloķēts.
Tiek uzskatīts, ka endorfīni ne tikai bloķē sāpju sajūtu, bet arī samazina stresa līmeni un atbalsta imūnsistēmu. Daži pētījumi liecina, ka tie var izraisīt noteiktu šūnu, ko sauc par dabiskām killer šūnām, aktivitāti. Kad šīs šūnas tiek stimulētas, tās cīnās ar vēža šūnām. Rezultātā daži pētnieki uzskata, ka ķīmiskas vielas var izmantot, lai samazinātu vēža attīstības iespējamību vai palīdzētu cīnīties pret slimību.
Labākie vingrinājumi endorfīnu radīšanai un atbrīvošanai ir skriešana, riteņbraukšana, peldēšana un distanču slēpošana, īpaši, ja šīs aktivitātes tiek veiktas ilgu laiku. Kad ķīmiskās vielas ir atbrīvotas, sportiste var piedzīvot pēkšņu enerģijas līmeņa pieaugumu. Smaile var atšķirties no cilvēka uz cilvēku, jo īpaši attiecībā uz to, kad tas notiks un cik ilgi tas turpināsies. Piemēram, viņas enerģijas pieaugums var notikt pēc 25 minūšu ilgas vingrošanas, vai arī tas var nenotikt, kamēr viņa nav vingrojusi stundu. Daži pētnieki pat ir saistījuši smieklus ar endorfīnu izdalīšanos, padarot smieklus par svarīgu cilvēka labsajūtas faktoru.