Endoskopija ir minimāli invazīva diagnostikas medicīniska procedūra, kurā ķermeņa iekšpuses pārbaudei tiek izmantota elastīga caurule. Apgaismotajā elastīgajā instrumentā, endoskopā, ir kamera, ar kuru medicīnas darbinieks var pārbaudīt iekšējos orgānus. Ārsts var arī ievietot instrumentus, lai ņemtu audu paraugus turpmākai pārbaudei vai ārstētu iekšēju asiņošanu.
Vairumā gadījumu veselības aprūpes speciālists ievieto caurulīti caur dabisku ķermeņa atveri, piemēram, muti vai tūpļa atveri. Citās situācijās endoskopu ievieto caur nelielu iegriezumu. Procedūra ir īsa, parasti ilgst 30 minūtes vai mazāk, un tā ļauj medicīnas speciālistam redzēt iekaisuma vai asiņošanas vietas, kas nav skaidri redzamas rentgena staros.
Endoskopijas veikšanas iemesli ir tādi simptomi kā asiņošana, sāpes vai zarnu paradumu izmaiņas. Var veikt arī, lai pārbaudītu resnās zarnas polipus. To visbiežāk izmanto, lai pārbaudītu kuņģa-zarnu trakta zonas, tostarp barības vadu, kuņģi un zarnu zonas.
Ar endoskopijas palīdzību iespējams pārbaudīt arī elpceļus un urīnceļus, vēderu un krūtis, locītavas un reproduktīvo sistēmu. Katrai konkrētai procedūrai ir īpašs nosaukums, kas beidzas ar –oscopy. To lieto arī dažādām procedūrām grūtniecības laikā un pat dažām plastiskajām operācijām.
Augšējo endoskopiju sauc arī par esophagogastroduodenoscopy (EGD). Šī procedūra var noteikt tādu simptomu cēloni kā apgrūtināta rīšana, slikta dūša, vemšana vai reflukss. Citi apstākļi, ko varētu izmeklēt šādā veidā, ir gremošanas traucējumi un sāpes vēderā vai krūtīs.
Procedūras laikā pacients saņem sastindzinošas zāles, lai novērstu rīstīšanās, kad tēmeklis tiek ievietots kaklā. Bieži pacientiem tiek doti arī pretsāpju līdzekļi un nomierinoši līdzekļi. Tā kā tvērums arī piespiež gaisu kuņģī, tas ļauj medicīnas speciālistam redzēt audu krokas kuņģī un tādējādi veikt rūpīgāku analīzi.
Pirms augšējās endoskopijas pacientam vismaz sešas stundas jāatturas no ēšanas vai dzeršanas, lai kuņģis būtu tukšs. Ja pacientam pirms procedūras ir ievadīts sedatīvs līdzeklis, viņam jāpaliek ārstniecības iestādē, līdz sekas izzūd. Pacientam būs nepieciešams arī kāds, kas viņu aizvedīs mājās. Komplikācijas ir retas, bet var ietvert asiņošanu vai pārbaudāmās vietas punkciju.