Energopārvaldības uzraudzība ir kopīgu pārvaldības metožu izmantošana enerģijas izmaksu samazināšanai, izmantojot efektīvu un produktīvu pārvaldību. Energopārvaldības uzraudzībā ir trīs aspekti, kas jāiekļauj uzņēmuma standarta procesos: uzraudzība, galvenie darbības rādītāji un atskaites. Šo paņēmienu parasti izmanto lielās organizācijās, kurām ir augstas enerģijas izmaksas vai kuras ir apņēmušās samazināt enerģijas patēriņu, lai palīdzētu videi. Izmantotie jēdzieni ir diezgan loģiski un atbilst pamatprincipam, ka datu vākšana un ziņošana par faktiskajiem un mērķa izmantošanas rādītājiem ir nepieciešama, lai pareizi pārvaldītu energoefektivitātes projektus. Visas enerģijas pārvaldības uzraudzības programmas izmanto datorsistēmas, lai vāktu datus, ģenerētu atskaites un sniegtu kopsavilkumu par faktisko enerģijas patēriņu.
Energopārvaldības uzraudzībai ir divi datu vākšanas aspekti: enerģijas patēriņš un modeļa identificēšana. Faktiskā enerģijas patēriņa līmenis ir balstīts uz energokompānijas sniegtajām skaitītāju vērtībām par objektam nepieciešamās enerģijas vatu skaitu. Ir svarīgi atzīmēt, ka iekārtām ar iekšējām enerģijas ražošanas iekārtām šīs iekārtas būs jāiekļauj datu vākšanas procesā.
Modeļa noteikšanai ir nepieciešams kartēt ražošanu vai darbības, kurām, kā zināms, ir nepieciešams vairāk enerģijas. Piemēram, ražotne, kas katru dienu strādā no 7:30 līdz 3:30, šo laiku bloķēs kā augstāku enerģijas patēriņa periodu. Šajā laikā apkopotie dati iezīmēs darbības, kas notiek, gatavojoties ražošanas uzsākšanai, vai nesaistītu darbību ietekmi uz enerģijas patēriņu.
Galveno darbības rādītāju (KPI) izmantošana uzņēmējdarbības vadībā ir ļoti izplatīta. Organizācija nosaka, kādiem jābūt ideālajiem enerģijas patēriņa līmeņiem noteiktā laika posmā, pamatojoties uz uzņēmējdarbības darbībām un prasībām. Vienkāršākais veids, kā to izdarīt, ir vispirms pārskatīt faktiskos enerģijas patēriņa datus, saistīt tos ar faktisko darbību un pēc tam meklēt procentuālo samazinājuma likmi, kas negatīvi neietekmēs ražošanas līmeni. KPI jābūt reālistiskiem un iegūstamiem, lai izvairītos no iesaistītā personāla noguruma vai neapmierinātības.
Savlaicīgi, precīzi un atbilstoši ziņojumi ir ļoti svarīgi šim procesam. Pārskati ir jāpielāgo katrai konkrētai darbības jomai, ko var pārvaldīt kā procesu. Piemēram, enerģijas patēriņš administratīvajos birojos ir jānodala no izmantošanas ražošanas stāvā. Turklāt katrā pārskatā ir jāsniedz faktiskā lietojuma salīdzinājums ar KPI, kas tika noteikti katrā apgabalā. Visaptverošs pārskats, kurā parādītas procentuālās izmaiņas salīdzināmos periodos, palīdzēs uzņēmumam virzīties uz mērķu sasniegšanu.
SmartAsset.