Literatūrā epigrāfs ir īss citāts, kas bieži ir no klasiska vai Bībeles avota un kas parādās tāda darba sākumā kā romāns, dzejolis vai literatūras grāmata. Tas var kalpot vairākiem mērķiem, vai nu atgādinot līdzīgas tēmas literārajā kanonā, vai kalpojot, lai izveidotu kontrastu. Dažos darbos tas var būt ne vairāk par vienu vai divām rindiņām, savukārt citos tas var būt garš citāts vai pat vesels dzejolis.
Epigrāfijas, kas ņemtas no klasiskajiem vai Bībeles avotiem, senākos darbos bieži tika atstātas oriģinālvalodā. Piemēram, Laurence Sterne grāmatas The Life and Opinions of Tristram Shandy, Gentleman, epigrāfs, kas publicēts no 1759. līdz 1769. gadam, ir citāts no Epikteta, kas sniegts oriģinālajā grieķu valodā. Autori uzskatīja, ka viņu lasītāji būs pietiekami labi izglītoti, lai saprastu citātus, vai, ja nē, tad viņiem patiks uzzināt epigrāfa nozīmi. Mūsdienu autori parasti, bet ne vienmēr, tulko savus epigrāfus grāmatas valodā. Piemēram, Roberta Greivza 1979. gada romāna “Es, Klaudijs” epigrāfs ir citāts no Tacitus, kas sniegts angļu valodā.
Dažkārt epigrāfs var būt tieši saistīts ar romāna tēmu. Piemēram, Tacita citāts, kas sākas ar Es, Klaudijs, ir tieši saistīts ar Klaudija valdīšanu. Tomēr citos gadījumos atbilstība nav tik acīmredzama, piemēram, Tristrama Šandija gadījumā, kur lasītājs tikai pamazām sāk saprast, kā epigrāfs ir saistīts ar pašu romānu.
Vairākos romānos ir atrodami viltus epigrāfi. Tie ir citāti no autoriem vai avotiem, kas neeksistē. Piemēram, epigrāfu, ar kuru sākas F. Skota Ficdžeralda romāns Lielais Getsbijs, ir rakstījis Tomass Pārks D’Inviljē, romāna tēls, nevis reāla persona. Šāda taktika ir īpaši izplatīta zinātniskās fantastikas un fantāzijas autoru vidū, kuri izmanto citātus no saviem izdomātajiem uzstādījumiem, lai sniegtu papildu dziļuma un reālisma sajūtu. Īzaks Asimovs savos zinātniskās fantastikas romānos bieži izmantoja izdomātus citātus no atsauces darbiem, savukārt autors Tims Pauerss plaši citē izdomātā dzejnieka Viljama Ešblesa darbus.
Ārpus literatūras jomas šim terminam ir nedaudz cita nozīme. Arheoloģijā un arhitektūrā epigrāfs ir īss uzraksts, kas izgrebts uz ēkas vai pieminekļa. Šo uzrakstu izpēti sauc par epigrāfiju, un tā cita starpā veido pamatu mūsdienu izpratnei par seno maiju valodu.