Euharistija var attiekties vai nu uz Bībeles Pēdējā vakarēdiena faktiskajiem elementiem, vai uz mūsdienu kristiešu rituālu, kas to piemin. Pats vārds cēlies no grieķu vārda “pateicība”. Katoļi un dažas protestantu konfesijas lieto vārdu “Euharistija” aizvietojot ar “misi”, lai aprakstītu savus svētdienas rīta dievkalpojumus. Citas protestantu konfesijas var raksturot Euharistijas ceremoniju kā “Tā Kunga Vakarēdienu”, “Lielo Pateicības dienu” vai “Svēto Komūniju”.
Kad Jēzus Kristus sapulcināja savus mācekļus uz pēdējo maltīti Pasā svētku laikā, Viņš izmantoja parastos maizes un vīna elementus, lai ilustrētu kādu punktu. Kad mācekļi ēda daļu maizes, Jēzus viņiem teica, ka viņi ēd Viņa miesu, vismaz garīgā nozīmē. Kopienas vīns attēlotu Viņa asinis, kuras drīzumā tiks izlietas kā izpirkšana par cilvēka grēkiem. Šie maizes un vīna elementi, kā arī intīmā saziņa starp ticīgajiem un Dievu veidoja Euharistijas ceremonijas pamatu.
Mūsdienu kristiešu konfesijām ir dažādi viedokļi par šo rituālu. Euharistija tiek uzskatīta par būtisku sakramentu Romas katoļiem un Austrumu pareizticīgo sekotājiem. Daži uzskata, ka fiziskā maize un vīns mistiskā veidā tiek pārvērsti Jēzus Kristus īstās asinīs un miesā. Šo rituāla burtisko tulkojumu sauc par transsubstanciāciju. Lai gan maize un vīns nemainās savā ārējā izskatā, tiek uzskatīts, ka priestera svētība ievelk Kristus īsto būtību elementos.
Ir protestantu baznīcas, kas atbalsta ideju, ka Euharistija pārmanto dažas garīgas īpašības, taču šīs īpašības ir vairāk simboliskas nekā burtiskas. Visu konfesiju kristieši tiek mudināti Svētā Vakarēdiena laikā vēlreiz pārbaudīt savu garīgo veselību. Atsevišķas konfesijas uzskata, ka ceremonijas dalībniekiem vajadzētu baudīt elementus tikai tad, ja viņiem ir izveidojušās patiesas attiecības ar Dievu. Euharistijas ceremoniju nevar uztvert viegli vai necienīgi.