TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir Euronext?

Īsā atbilde

Euronext ir Eiropas biržu grupa, kas darbina regulētos vērtspapīru tirgus vairākās valstīs, tostarp Amsterdamā, Briselē, Parīzē, Lisabonā, Dublinā, Milānā un Oslo. Tā ir viena no lielākajām akciju tirdzniecības vietām Eiropā, un Latvijas ieguldītājiem tā ir pieejama ar brokeru un banku starpniecību.

Grupa izveidojās, apvienojoties vairākām nacionālajām biržām, un pēc tam pakāpeniski pievienoja jaunus tirgus. Visām tās vietnēm ir kopīga tirdzniecības platforma un vienoti tirdzniecības noteikumi, bet katras valsts tirgus saglabā savu nosaukumu un vietējo uzraudzības iestādi. Papildus akcijām Euronext uztur obligāciju, biržā tirgoto fondu (ETF) un atvasināto instrumentu tirgus, kā arī sniedz norēķinu, indeksu un datu pakalpojumus.

Biržas uzdevums ir divējāds. Uzņēmumiem tā ir vieta, kur piesaistīt kapitālu, publiski piedāvājot akcijas vai emitējot obligācijas, un par to jāizpilda prasības par finanšu pārskatiem, informācijas atklāšanu un pārvaldību. Ieguldītājiem tā ir organizēts tirgus ar caurredzamu cenu veidošanos: rīkojumus sakārto rīkojumu grāmatā, darījumi izpildās pēc noteiktiem prioritātes principiem, un cenas publicē reāllaikā. Tirdzniecība Eiropas Savienībā notiek saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvu, kas cita starpā nosaka pienākumu izpildīt klienta rīkojumu iespējami labākajos nosacījumos.

Latvijas kontekstā svarīgi neaizmirst, ka Rīgas birža Euronext grupā neietilpst. Nasdaq Riga kopā ar Tallinas un Viļņas biržu pieder Nasdaq grupai un veido Baltijas tirgu, kur kotēti vietējie uzņēmumi, kā arī valsts un uzņēmumu obligācijas. Tātad Euronext un Baltijas tirgus ir divas dažādas infrastruktūras, lai gan abas ir Eiropas Savienības regulētie tirgi ar līdzīgām informācijas atklāšanas prasībām.

Praktiski darījums notiek šādi. Vispirms izvēlas starpnieku, kas dod piekļuvi vajadzīgajai biržai, un atver vērtspapīru kontu. Pēc tam pārbauda, vai konkrētais instruments vispār ir pieejams: to nosaka pēc ISIN koda un tirgus, kurā instruments kotēts, jo viens un tas pats uzņēmums var būt tirgots vairākās vietās ar atšķirīgu valūtu un likviditāti. Rīkojumu iesniedz kā tirgus rīkojumu vai ar cenas ierobežojumu; mazlikvīdiem instrumentiem ierobežojuma rīkojums pasargā no nelabvēlīgas izpildes cenas. Pirms apstiprināšanas ir vērts saskaitīt visas izmaksas: komisiju, valūtas maiņas uzcenojumu, konta turēšanas maksu un iespējamo maksu par tirgus datiem.

Euronext bieži sajauc arī ar pašu vērtspapīru turētāju vai ar brokeri. Birža tikai organizē tirdzniecību; ieguldītāja vērtspapīrus uzskaita depozitārijs un tur ieguldījumu brokeru sabiedrība vai banka, ar kuras starpniecību rīkojums nonāk tirgū. Tieši tāpēc, izvēloties starpnieku, jāskatās ne tikai komisijas maksa, bet arī tas, kur un kā tiek turēti klienta vērtspapīri un vai tie ir nodalīti no starpnieka paša līdzekļiem.

Kas jāņem vērā Latvijas ieguldītājam

Ieguldot ārvalstu biržā kotētās akcijās, jārēķinās ar vairākām izmaksu un nodokļu niansēm. Darījumi bieži notiek citā valūtā, tāpēc rodas valūtas maiņas izmaksas un valūtas risks. Dividendēm izcelsmes valstī var tikt ieturēts nodoklis, un Latvijā gūtais ienākums ir jādeklarē; kapitāla pieauguma un dividenžu deklarēšanas kārtību skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Ieguldījumu konta režīms, ja to piedāvā starpnieks, var vienkāršot deklarēšanu, bet tam ir savi nosacījumi, tostarp par to, kādus darījumus un kādus līdzekļu pārskaitījumus drīkst veikt. Aktuālās likmes un veidlapas vienmēr jāpārbauda Valsts ieņēmumu dienesta publicētajā informācijā, nevis vecākos rakstos.

Kur pārbaudīt informāciju

Birža pati publicē tirgotos instrumentus, tirdzniecības sesiju laikus, svētku dienu kalendāru un emitentu paziņojumus. Eiropas līmenī vērtspapīru tirgus noteikumus skaidro Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, bet Latvijā finanšu tirgus dalībniekus uzrauga Latvijas Banka.

Pirms sadarbības ar jebkuru starpnieku pārliecinieties, ka tam ir Eiropas Savienības dalībvalsts uzraudzības iestādes licence un ka ieguldītāju aizsardzības sistēma attiecas uz konkrēto pakalpojumu. Solījumi par garantētu peļņu un spiediens ieguldīt steidzami ir tipiskas krāpniecības pazīmes.

Biežākās kļūdas

Pirmā ir pirkt instrumentu, nesaprotot, kas tas ir: ar sviru saistīti produkti un atvasinātie instrumenti var radīt zaudējumus, kas pārsniedz sākotnēji ieguldīto. Otrā ir ignorēt izmaksas, jo biežos nelielos darījumos komisijas un valūtas maiņa apēd ievērojamu daļu ienesīguma.

Trešā ir nesaglabāt dokumentus. Deklarēšanai vēlāk vajadzēs darījumu pārskatus par visu periodu, tāpēc katra gada beigās ir vērts lejupielādēt un saglabāt gada pārskatu no starpnieka sistēmas.

Avoti