Fibrīna līme ir hermētiķis, kas izgatavots no apstrādātiem asins produktiem, ko var kombinēt, lai imitētu koagulācijas pēdējo posmu. To var izmantot dažādos ķirurģiskos apstākļos brūču aizzīmogošanai, tostarp acu ķirurģijā, kur var būt grūti atrast piemērotus produktus brūču aizvēršanai. Fibrīna līmes juridiskais statuss dažādās valstīs ir atšķirīgs; dažos reģionos to apstiprina normatīvie akti, un tas var būt viegli pieejams, savukārt citos to izmanto tikai eksperimentālos apstākļos. Ja tā ir procedūras iespēja, ķirurgs to var apspriest ar pacientu, runājot par dažādām ķirurģiskām pieejām.
Fibrīna līmē ir apvienoti divi dažādi produkti. Pirmais ir fibrinogēna un XIII faktora maisījums, ko var sajaukt ar trombīna-kalcija maisījumu, kas darbojas kā katalizators. Maisījums sāk sarecēt, tāpat kā asinis pēdējā koagulācijas stadijā, veidojot spēcīgu, elastīgu saiti. Tas darbojas kā dabiska līme ķermeņa iekšienē, lai apturētu asiņošanu, noblīvētu iegriezumu vai darbotos kā stiprinājums atkarībā no tā, kā ķirurgs lieto produktu.
Viena no fibrīna līmes priekšrocībām ir tāda, ka ķermenis var to dabiski sadalīt, kad tas vairs nav vajadzīgs, neatstājot bīstamus atlikumus. Izturība un elastība padara to piemērotu dažādu veidu traumām, un tas var samazināt rētas. Tas var būt svarīgs apsvērums, ja rētas rada kosmētiskas bažas, taču tās var būt arī iekšēja problēma, jo fibrīna līme var novērst saķeres un citas problēmas, ko izraisa iekšējas rētas.
Mikroķirurģijā fibrīna līme var būt īpaši noderīga, lai kontrolētu asiņošanu ķirurģijas jomā un noslēgtu iegriezumus ar minimālu rētu veidošanos. Tā vietā, lai, piemēram, liktu šuves nelielam griezumam, ķirurgs varētu uzklāt šo bioadhezīvo produktu, lai griezuma malas noturētu kopā, kamēr tās dziedē. Tā kā ķermenis aizvieto līmi ar savu jauno audu matricu, tas var nojaukt sastāvdaļas un noblīvēt vietu, atstājot minimālas rētas.
Viena no iespējamām problēmām saistībā ar fibrīna līmi, tāpat kā ar citiem asins pagatavojumiem, ir transmisīvo slimību risks. Asinis ir rūpīgi jāpārbauda, pirms tās var izmantot produktu izgatavošanai, ja donoram ir hepatīts vai cita ar asinīm pārnēsāta slimība, kas varētu tikt nodota recipientam. Asins bankas izmanto dažādas skrīninga metodes, lai likvidētu augsta riska donorus un pārbaudītu asinis pēc nodošanas, lai pārliecinātos, ka tās ir drošas.