Stacionārais tālrunis ir fizisks savienojums starp divām telekomunikāciju ierīcēm. Šo terminu visbiežāk lieto, lai apzīmētu tālruni, atšķirot to no mobilā tālruņa, kas pārraida signālu caur virkni releju torņu. Bezvadu tālruņu popularitāte daudzās valstīs ir apsteigusi fiksētos tālruņus, taču ir daži unikāli fiksēto tālruņu lietojumi, kas, iespējams, neļaus tehnoloģijai pilnībā izzust.
Galvenais fiksētā tālruņa trūkums ir tas, ka tam jābūt savienotam ar fizisku vadu, lai tas darbotos. Tālrunis ir pievienots tālruņa ligzdai sienā, lai izveidotu savienojumu ar lielāku kabeļu un releju sistēmu, ko kontrolē telefona uzņēmums. Signāli, kas tiek sūtīti uz tālruni un no tā, tiek nodoti caur šiem kabeļiem, lai gan daži tālruņu uzņēmumi izmanto arī releju torņus, lai pārraidītu datus.
Tas, ka signāli tiek pārraidīti, izmantojot fiziskus kabeļus, arī var padarīt fiksēto līniju drošāku. Ja vien kādam nav piekļuves kabeļiem un tas nevar uztvert signālu no unikāla tālruņa, sarunas un dati, kas nosūtīti pa fiksēto tālruni, būs privāti. Datus var vēl vairāk aizsargāt, izmantojot šifrēšanu, kā tas ir gadījumā ar tālruņiem, ko izmanto augstākās valdības amatpersonas un izlūkošanas darbinieki. Patērētāji, iespējams, ir pamanījuši, ka kredītkaršu kompānijas lūdz klientiem zvanīt no “mājas tālruņa”, proti, fiksētā tālruņa, lai nodrošinātu ar kredītkaršu izsniedzēju apmainīto datu drošību.
Fiksētā tālruņa signāls mēdz būt arī skaidrāks nekā mobilajā tālrunī. Vietās, kur bezvadu pakalpojums ir vājš vai vispār nav pieejams, daudzi cilvēki izvēlas izmantot fiksētos tālruņus. Dažās valstīs fiksētais tālrunis joprojām tiek uzskatīts par galveno tālruņa līniju mājām vai uzņēmumam, un cilvēki var apmainīties ar vairākiem tālruņa numuriem, lai atvieglotu saziņu. Cilvēki, kuri saskaras ar neviendabīgu mobilo sakaru pakalpojumu, var likt cilvēkiem atzvanīt uz fiksēto tālruni, lai turpinātu sarunu.
Stacionāram tālrunim ir trūkumi. Nepieciešamība fiziski savienot to ar kabeli padara to daudz mazāk universālu nekā, piemēram, mobilo tālruni. Turklāt ir jāuzstāda un jāuztur vadi, kas savieno fiksētos tālruņus. Dažās valstīs nabadzība liek cilvēkiem kanibalizēt tālruņa līnijas, lai iegūtu tajās esošos vērtīgos metālus, tādējādi palielinot telekomunikāciju uzņēmumu izdevumus. Šī iemesla dēļ daži no šiem uzņēmumiem ir izvēlējušies palielināt savus bezvadu tīklus, lai iedzīvotāji varētu turpināt sazināties savā starpā. Piemēram, daudzviet Āfrikā nav pieejams neviens fiksētā tālruņa pakalpojums fiziskās vadu izmaksas dēļ, taču mobilie tālruņi ir viegli pieejami.