Firmas teorija, ko sauc arī par uzņēmuma teoriju, ir ekonomikas teorija, kas mēģina noteikt, kāpēc uzņēmumi pastāv, kāpēc tie ir organizēti tā, kā tie ir, un kāpēc tie uzvedas tā, kā viņi rīkojas. Firmas teorija tika izstrādāta pēc Pirmā pasaules kara, reaģējot uz industrializāciju un mainīgo konkurences raksturu. Uzņēmuma teoriju veido vairākas ekonomikas teorijas.
Saskaņā ar uzņēmuma teoriju uzņēmumi pastāv, lai palielinātu peļņu. Mērķis palielināt peļņu nosaka visus lēmumus, ko uzņēmums pieņem. Kad uzņēmums nosaka cenas, piešķir resursus un pieņem darbā darbiniekus, tā pamatā ir peļņas palielināšana. Piemēram, darba tirgū uzņēmums ilgtermiņā pieņems darbā darbiniekus, lai, saglabājot darbiniekus, palielinātu peļņu. Tirgū, kurā ir augsts bezdarba līmenis, peļņu var palielināt, noslēdzot īstermiņa līgumus ar darbiniekiem, kā to nosaka pieprasījums. Saskaņā ar šo stingro teoriju uzņēmums savu darbā pieņemšanas praksi balsta uz pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem un izvēlas metodi, kas ļauj maksimāli palielināt peļņu konkrētajā tirgū.
Firmas teorija veicina organizācijas efektivitāti, jo tas ļauj uzņēmumiem maksimāli palielināt peļņu. Lai uzņēmumi būtu efektīvi, tie centīsies samazināt darījumu izmaksas, slēdzot līgumus par vairākiem darījumiem, nevis darbojoties brīvā tirgus sistēmā, kur katrs darījums tiek apspriests individuāli. Uzņēmumam ir jāmēra darījumu izmaksas un jānosaka, kā tās sadalīt vairākos darījumos, lai palielinātu peļņu. Tas samazina katras produkta vienības darījuma izmaksas.
Šo stingro teoriju papildina patērētāja teorija, kas nosaka, ka patērētāji centīsies palielināt patērēto preču lietderību. Kopumā ekonomisti apgalvo, ka uzņēmuma teorijai un patērētāja teorijai jāapraksta visa uzvedība tirgū. Šīs divas teorijas līdzsvaro viena otru, jo uzņēmuma teorija rada visefektīvāko uzņēmumu un patērētāja teorija rada visefektīvāko patērētāju.
Mainoties ekonomikai, ir mainījusies arī firmas teorija. Kad radās firmas teorija, Amerikas Savienoto Valstu ekonomika pārcēlās no vairākām mazām, privātmāju nozarēm uz nacionālo industrializāciju, un lielie uzņēmumi nodarbināja tūkstošiem darbinieku. Mūsdienās uz zināšanām balstītā uzņēmuma teorija nosaka, ka zināšanas ir uzņēmuma nozīmīgākais resurss. Tie uzņēmumi ar progresīvām zināšanām varēs efektīvāk palielināt peļņu.