Fiskālā pārstāvība ir process, kurā indivīds pārstāv uzņēmumu noteiktā gadā un konkrētos darījumos pasaules reģionos vai valstīs. Lai gan ideja var attiekties uz jebkuriem starptautiskiem biznesa darījumiem, finanšu profesionāļi visā pasaulē šo jēdzienu parasti saprot kā saistītu ar importu Eiropas Savienībā. Šajā gadījumā fiskālā pārstāvība palīdz uzņēmumiem izvairīties no noteiktiem nodokļu veidiem, kas attiecas uz ES muitas procesiem.
Finanšu pasaule ir izveidojusi divus atsevišķus fiskālās pārstāvniecības veidus, kas attiecas uz Eiropas Savienības darījumiem. Viens no tiem ir ierobežota fiskālā pārstāvība (LFR). Otra ir vispārējā fiskālā reprezentācija (GFR). Ierobežotos fiskālos iestatījumos, kur ir nepieciešama pārstāvība, galvenais mērķis ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atlikšana. PVN ir īpašs nodokļa veids, ko piemēro Eiropas Savienības valstīs. Eiropas Savienības noteikumi nosaka, ka uzņēmumiem ir jābūt noteikta veida pārstāvniecībai ES, lai izvairītos no PVN maksāšanas muitā. LFR muitas brokeris vai līdzīga persona risina šo jautājumu ārvalstu uzņēmumam. Daudzos gadījumos uzņēmumi šo vienošanos iekļauj vispārējā virsrakstā “loģistikas pakalpojumi”.
Pārstāvēšanai uz vispārējiem fiskāliem principiem uzņēmumi, kas vēlas veikt sarežģītākus darījumus Eiropas Savienības valstīs, var nolīgt konsultantu, kas piedāvā plašāku reprezentatīvo pakalpojumu klāstu. Uzņēmumiem, kas vēlas izpētīt šāda veida pārstāvniecību, ir jāsaprot, ka Nīderlandei ir īpaša loma daudzu Eiropas valstu muitošanā. Attiecīgi dažāda veida LFR vai GFR ir jāapstrādā Roterdamā vai citā Nīderlandes vietā.
Uzņēmumiem, kas darbojas dažādos pasaules reģionos, ir jāsaprot tādi jautājumi kā fiskālā pārstāvība un jāiekļauj tie savā vispārējā importa/eksporta stratēģijā. Šāda veida ārējās finanšu politikas risināšana ir būtiska, lai īstenotu labākus starptautiskos biznesa procesus. Uzņēmumu vadītāji var arī aplūkot līdzīgus nosacījumus valstīm visā pasaulē, kur viņiem, iespējams, būs jāpieņem konsultāciju nolūkos ārējas personas, lai palīdzētu veikt muitas un citus unikālus valsts procesus preču importam vai eksportam. Ideja par pārstāvniecību ES muitā var arī ilustrēt, kā mazāku valstu un kopienu “reģionalizācija” var izraisīt dažādus regulējuma procesus un kur reģionalizācija kļūst par tendenci; uzņēmumu vadītāji dažkārt var izmantot šīs politikas kā prognozi par to, kas varētu notikt jaunattīstības tirgos vai reģionālajās ekonomikās.